Bauskas novada domē vairāki deputāti izstājušies no partijām, no kuru sarakstiem viņus pilsoņi ievēlējuši. Kā vērtējat deputātu staigāšanu no partijas uz partiju?
Pašvaldību vēlēšanās – bez partiju sarakstiem
JĀNIS RUMBA, BAUSKAS PILSĒTAS PAMATSKOLAS DIREKTORS:
– Savā mūžā esmu bijis tikai vienā partijā, tas bija vēl padomju gados. Bauskas novada domē biju ievēlēts no «Jaunā laika» un «Vienotības», bet šo partiju biedrs nebiju, tikai atbalstītājs. Uzskatu, ka novadu pašvaldību vēlēšanās sarakstus nevajadzētu veidot pēc partiju principiem. Te tomēr iedzīvotāji deputātus izvēlas pēc citiem kritērijiem. Svarīgākais ir personība, tās spēja strādāt, iepriekš paveiktie darbi. Turklāt partijas Latvijā ir tik nepastāvīgas, tādēļ es varu saprast tos kolēģus, kas vienās vēlēšanās startē no vienas partijas, nākamajās jau no citas.
Taču man nav pieņemams, ka deputāti sasaukuma laikā maina partijas. Teikšu godīgi, jutos nepatīkami, ka mūsu partijas nodaļas vadītāja, kas pati aktīvi visus iesaistīja partijā, pēc laika no tās aizgāja. Arī pašreizējā domē neatbalstu to deputātu rīcību, kuri mainījuši partijas piederību.
Likums neaizliedz
Liene Gātere, sabiedrības par atklātību «Delna» direktora pienākumu izpildītāja:
– Tendence deputātiem pēc ievēlēšanas domē vai Saeimā mainīt politisko piederību norāda, ka Latvijā valsts un pašvaldību līmenī joprojām nav izveidojušās stabilas politiskās partijas. Partijas maiņa pēc ievēlēšanas domē pati par sevi nav noziegums. Latvijā ir grozāmie vēlēšanu saraksti, līdz ar to vēlētāji var likt plusiņus kandidātiem, kuru ievēlēšanu atbalsta. Tas nozīmē, ka visi domnieki ir ieguvuši mandātu no tautas un var brīvi domē rīkoties, kā uzskata par pareizāku sabiedrības interesēm. Likums neaizliedz mainīt partiju un nedod tiesības vēlētājiem atsaukt deputātu par partijas maiņu. Vēlētājam tas rada problēmu, ka vairs nav partijas, no kā prasīt atbildību.
Vai partijas maiņa pēc ievēlēšanas norāda uz slēptām savtīgām interesēm? Iespējams, tā var būt vēlme ieņemt kādu amatu pašvaldībā, kas opozīcijas partiju deputātiem ir mazāk pieejami. Var būt citi tieši vai netieši personiski apsvērumi. Tāpat domes politiska sadrumstalotība var sarežģīt konstruktīvu darbu. Bauskas novada domē 2017. gada vēlēšanās tika ievēlēti 17 deputāti no 8 partijām. Šāds sastāvs var radīt efektīvas pārvaldes problēmas un deputātiem likt meklēt risinājumus.
Jābūt konsekventam
Dainis Rijkuris, Vecumnieku novada domes deputāts, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» –«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK:
– Uzskatu, ka ikviens gadījums, kad persona maina partijas, ir atsevišķi jāvērtē. Iemesli var būt dažādi. Ir situācijas, kad palikšana kādā partijā izraisa daudz vairāk jautājumu nekā aiziešana uz citu.
Domāju, ka deputātam būtu jābūt konsekventam savā darbā un jāstrādā ar tām vērtībām un solījumiem, ar kuriem viņš ir ievēlēts. Vēlētājam ir tiesības sagaidīt no deputāta to, ka viņš strādās tā, kā apņēmies.
Uzskatu, ja pāriešana notiek, tad tai jābūt pirms vēlēšanām, lai pilsoņi var pieņemt lēmumu, vai atbalstīt šo deputātu jau jaunajās vēlēšanās.
