Kā ministrijas plānotās pārmaiņas ietekmēs pedagogus un izglītības pieejamību reģionos?
Nepalaist vējā
Svetlana Vāverniece, Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas direktore:
Vispirms jāizmanto šī iespēja paaugstināt algas skolotājiem, un tad var cīnīties tālāk. Ir jādomā ekonomiski un jāsaprot, ka papildu finansējumu nedrīkst palaist vējā. Ja tagad nepaaugstinās algas pedagogiem, bet 2017. gadā tās pacels tehniskajiem darbiniekiem, tad apkopējas saņems tikpat, cik skolotājas.
Tāda lauku skola kā Skaistkalnes vidusskola no šīs algu reformas būs ieguvēja. Tiesa, ieguvums nebūs tik liels, kā teic izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Bija 420 eiro par 21 stundu, būs 680 eiro par 30 stundām. Nav skaidrs, kā matemātiķis te varēja izrēķināt 60 procentu atalgojuma pieaugumu. Man sanāca 13 procentu. Turklāt jau tagad ir skaidrs, ka interešu izglītībai naudu piešķirs mazāk un kopumā skolai atvēlētais finansējuma pieaugums būs neliels.
Tomēr arī šis nelielais finansējuma kāpums ir jāņem. Pieļauju, ka lielās skolas kaut ko zaudē, bet mēs visi mācām bērnus, un nav godīgi, ja kāds par to pašu veikto darbu saņem vairāk.
Paredzēts bija, ka naudu saņems tieši skolas, bet tad atkal veica izmaiņas, un naudu skolām dalīs pašvaldības. Arī šo jomu vajadzētu sakārtot – ja reiz tas ir valsts finansējums, tad tas būtu jādala valstij.
Lai piesaistītu jaunos pedagogus skolām, alga nav vienīgais svarīgais faktors – nepieciešams nodrošināt, piemēram, dzīvesvietu.
Pieaugumu neredz
DMITRIJS JEMEĻJANOVS, BAUSKAS VALSTS ĢIMNĀZIJAS FIZIKAS SKOLOTĀJS:
Piecus gadus strādājot skolā, nekad maijā neesmu zinājis, kāda man būs alga septembrī. Tā ir arī šogad, un tā nav normāla situācija. Esmu pētījis pieejamo informāciju par jauno modeli un sapratis, ka mana alga varētu būt līdzīga pašreizējai. Ministra piesauktās lielās summas ir sabiedrības maldināšana, jo netiek runāts par slodzes palielināšanu.
Neslēpšu, mans prasību minimums ir tūkstoš eiro uz papīra. Pašlaik to varu nopelnīt, taču strādājot nepilnas divas slodzes. Tas ir fizisko iespēju maksimums. Un uzskatu, ka tas nav normāli. Es nevēlos visu mūžu darīt darbu, par ko man samaksā tikai daļēji. Ja es labotu pārbaudes darbus tādā apjomā, kā man par tiem samaksā, tad skolēni pašlaik uzzinātu tikai pirmā semestra vērtējumu.
Ja alga samazināsies, ko šajā neskaidrajā modelī nevar izslēgt, esmu gatavs pamest skolu. Tas noteikti būs ļoti smags lēmums, jo man patīk savs darbs, skolas vadības attieksme, kā arī mācību iestādē esošā labā materiālā bāze.
Ar slēgšanu – uzmanīgi
Agra Zaķe, Iecavas vidusskolas direktore, novada domes deputāte:
Pārdomāta reforma ir atbalstāma, taču to nedrīkst balstīt uz pašvaldību budžetiem, valstij jāsagatavo izpildāms grafiks skolotāju algu palielinājumam. Prātīgi būtu rezervētos 9 miljonus eiro ieguldīt pielikumā tiem, kuriem pašlaik maksā minimālo atalgojumu.
Esmu par pozitīvām, sakarīgām reformām, bet jābūt gudriem un uzmanīgiem jautājumos par skolu reorganizēšanu un slēgšanu. Uz to jāskatās ilgtermiņā, jo var sanākt kā ar medicīnu, kas cilvēkiem reģionos daudzviet kļuvusi nepieejama.
Pašlaik uztraukumu rada internātskolas, jo esam neziņā par turpmāko finansēšanas kārtību. Pozitīvi vērtējams fakts, ka valsts finansējums nonāktu tieši līdz skolai. Piedāvātā modeļa ieviešanas gadījumā mēs varētu samaksāt skolotājam par papildu darbu un kvalitāti.
Tā kā notiek kompromisu meklēšana, pievienoti jauni spēki modeļa pilnveidošanai, grūti spriest, kāds būs galaprodukts situācijā, kad ir tik daudz neapmierināto. Pavisam drīz skolotāji dosies atvaļinājumā, bet neskaidrs ir jautājums, kā rēķināt slodzi – pa vecam vai pa jaunam. Būtu labi, ja ātrāk tiktu pie skaidra galalēmuma, jo neziņa un skolotāja vārda nemitīgā vazāšana dažādos veidos jau apnikusi.
