Kādai jābūt Bauskas Rātslaukuma un apkārtnes attīstībai, lai te kūsātu dzīvība?
Gatis Semičenkovs, kafejnīcas «Rātslaukums» īpašnieks
Vajag autostāvvietas
– Galvenais, par ko vispirms vajag padomāt, ir papildu autostāvvietas. Daudzi Rātslaukuma viesi brauc prom, jo vienkārši nav, kur nolikt mašīnas, īpaši pusdienlaikā. Arī vasarā ļoti bieži tā notiek, ka ekskursanti pabraukā, neatrod, kur auto nolikt, un brauc tālāk. Nav pagaidām ideju, kā to īstenot. Noteikti būtu jāpiesaista kāds speciālists, arhitekts, kurš rastu risinājumu.
Uz ielām noteikti vajag «gulošos policistus». Daudzi ar automašīnām brauc garām lielā ātrumā, tā uztraucot klientus, kas iet pāri ielai. Vasarā varētu likt galdiņus arī pāri ielai, bet ātrās satiksmes un agresīvo autobraucēju dēļ to nevaram darīt.
Par Rātslaukuma iekārtošanu jāteic, ka nav jau idejas tālu jāmeklē. Citās pilsētās ir daudz redzēts, lai saprastu, kas šādam laukumam nepieciešams. Vajag vēl vairāk soliņu, noteikti nepieciešama strūklaka. Vajadzētu apzaļumot, vairāk kociņu, lai laukums mājīgāk izskatās. Vajadzīgs bērnu rotaļu laukums ar mīksto segumu, lai var spēlēties tur, nevis uz cieta bruģa, lai Rātslaukums patiesi piesaista tūristus, lai ģimenes var atnākt pastaigāties, atpūsties, pasēdēt, lai šai vietai iedvestu vairāk dzīvības.
Dace Platonova, teritorijas plānotāja
Trīs galvenās funkcijas
– Šī gada augusta sākumā pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA «Arhitektu birojs «Krasts»» par Bauskas vecpilsētas attīstības koncepcijas izstrādi. Speciālistiem bija dots galvenais uzdevums – piedāvāt vislabāko Rātslaukuma vizuālo tēlu. Sabalansēt iedzīvotāju, uzņēmēju un tūristu vajadzības, lai Rātslaukums kļūtu par pilsētas galveno laukumu, pilsētas «sirdi» ar centrālo – Rātsnama – ēku.
Piedāvātajā Bauskas vecpilsētas attīstības koncepcijas projektā uzsvērti trīs galvenie atslēgas vārdi – zaļa struktūra, mobilitāte un funkcionalitāte.
Rātslaukums jāveido kā daļa no pilsētas ekoloģiskā tīkla. Tai jābūt vietai, kurā patīkami uzturēties dažādām interešu un vecuma grupām.
Jārada priekšnoteikumi drošai gājēju kustībai, pārvietojoties pa vecpilsētu, šķērsojot Kalna ielu, lai sasniegtu Rātslaukumu. Pareizā virzienā attīstīta infrastruktūra veicinās videi draudzīga transporta – velosipēdu, skeitbordu, skrituļslidu, skrejriteņu, ratiņkrēslu, bērnu ratiņu u. c. – izmantošanu.
Jāpanāk, ka Rātslaukums ir pilsētas kodols, kur cilvēkus kopā pulcēt gan ikdienas gaitās, gan brīvajā laikā un svētkos. Vēsturisko tirgus funkciju būtu svarīgi aizvietot ar daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu, maksimāli izmantojot gan iekštelpas, gan arī ārtelpu – Rātslaukumu.
Ainārs Marinsks, SIA «Kvintets M» valdes loceklis
Trūkst pievilkšanas punktu
– Vecpilsētai un Rātslaukumam Bauskā vajadzētu piesaistīt vairāk ikdienas apmeklētāju un tūristu, veidojot vairāk interesantu punktu nekā tikai Rātsnams vai Saulesdārzs ar vienu pieminekli. Vajadzētu vairāk sakoptu vietu, kur aci piesiet, nofotografēties, pastaigāt. Piemēram, pie dambja ir tikai sausā tualete un divi galdiņi, bet kur nobildēties uz upes fona? Ar pliku bruģi vai nofrēzēto asfaltu tūristiem nepietiek.
Labi piemēri ir Kuldīga, Cēsis, kur izveidoti skvēri, promenādes, apstādījumi. Ne vienmēr vajag lielu naudu, te jāizmanto labas idejas, kā vidi papildināt vienoti visā vecpilsētā.
Ja cilvēku ap Rātslaukumu grozītos vairāk, arī uzņēmējiem būtu plašākas iespējas piedāvāt izklaides, atvērt ēstuves un darbnīcas, kas cilvēkus pievelk.
Cits sāpīgs jautājums ir stāvlaukumi. Tagad pat ikdienā pusdienlaikā Rātslaukumā nav, kur nolikt auto. Pašvaldībai jādomā, kā stāvvietas paplašināt. Kalna ielas sašaurināšana līdz apvedceļam nav laba doma, jo jau tagad te stāv daudz transporta. Par gājēju ielu veidošanu neesmu drošs. Veloceliņi vecpilsētā, manuprāt, speciāli nav jāveido, jo gājēju nav tik daudz, bet noderētu nomas velosipēdi.
