Cik ērti un droši jūtas velosipēdisti mūsu ielās?
Vajag uzlabojumus
ĢIRTS CIRVELIS, RITEŅBRAUCĒJS NO IECAVAS, STUDĒ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN STRĀDĀ CEĻU BŪVES UZŅĒMUMĀ:
Nopietni ar riteņbraukšanu nodarbojos jau divus gadus. Katrs izbrauciens ir kā treniņš, tāpēc man ir svarīga arī sakārtota ceļu infrastruktūra. Lai arī man nesagādā grūtības izmantot jebkāda veida – grants, asfaltētos vai meža takas – ceļus, tomēr Iecavā veloceliņu trūkuma dēļ ikdienā nākas izmantot ielu brauktuves.
Caur pilsētu iet automaģistrāle A7 ar lielu satiksmes plūsmu un automašīnām, kas bieži neievēro distanci. Tā rezultātā ar vēja plūsmu tiek ietekmēts riteņbraucēja līdzsvars. Manuprāt, velosipēdistiem pārvietoties Iecavā nav ļoti droši. Pieredzējušākiem riteņbraucējiem, protams, ir daudz vieglāk.
Iecavā problēmas sagādā arī Baldones ielas trotuārs, kura apmaļu augstums neļauj brīvi šķērsot nobrauktuves. Tās būtu noderīgi pārveidot par pazeminātajām, kā to dara Rīgā. Tāpat Iecavas parkā, pie gājēju tiltiņa, vajadzētu izveidot nobrauktuvi. Pašlaik tur ir trepītes, un tās ir neērtas visiem iedzīvotājiem, kas pārvietojas uz riteņiem. Pieļauju, ka arī jaunajām mammām ar bērnu ratiem.
Vēl vēlētos uzlabojumus A7 automaģistrālei, kādi tie ir ārzemēs, – 20 līdz 50 metrus tālāk no brauktuves, paralēli ceļam izveidots veloceliņš. Tādējādi brīvi, neelpojot mašīnu izplūdes gāzes, uz Rīgu varētu doties ar riteni.
Nav izveidojusies riteņbraucēju kultūra
ATIS GEIBA, AUTOBRAUCĒJS AR ASTOŅU GADU STĀŽU:
Bauskā, manuprāt, nav izveidojusies spēcīga riteņbraucēju kultūra. Ikdienā redzu un sastopos ar viņiem ne visai bieži. Iespējams, daļēji tāpēc, ka Latvijas klimats ir labvēlīgs sporta aktivitātēm dabā tikai dažus mēnešus, vai arī riteņbraucēji izvēlas braukt ārpus pilsētas robežām, kur tas arī ir veselīgāk, piemēram, pa lauku ceļiem un mežu, kur mazāks piesārņojums.
Pārsvarā tie nedaudzie pilsētas velosipēdisti, pēc maniem novērojumiem, pārvietojas pa trotuāriem un veloceliņiem. Domāju, ka vairāk nesaprašanos rodas starp velosipēdistiem un gājējiem, kad nevar sadalīt joslas un palaist pretimnācēju vai braucēju, jo dažviet tās nav ar krāsojumu nodalītas.
Visu gadu laikā, kad piedalos satiksmē kā autobraucējs, ir bijuši pāris starpgadījumu, kas manī izraisījuši dusmas uz velosipēdistiem. Pirmais, kad tie pēkšņi «izlido» uz gājēju pārejas no nekurienes; un otrais, kad riteņbraucējs vietās, kur izbūvēts veloceliņš (piemēram, Uzvaras ielā) lēni brauc gar brauktuves malu un kavē satiksmi, lai gan varētu mīties pa tam speciāli paredzēto vietu.
Problēma, manuprāt, ir arī tā, riteņbraucēji nezina ceļu satiksmes noteikumus.
Izveidota tikai taka
GUNTIS KALNIŅŠ, VECUMNIEKU NOVADA IZPILDDIREKTORS:
Speciāli velosipēdistiem Vecumnieku novada ielās un ceļos nekas netiek taisīts. Vienīgais, ko savulaik pieprasīja un realizēja projektā, bija velosipēdistu taka, kura netiek aktīvi izmantota.
Lai saprastu, kāpēc tā, var minēt piemēru – valstī ir nosaukti 33 reģionālās attīstības centri, kuriem tiek nauda infrastruktūras attīstībai, bet pārējiem tās nav. Attiecīgi novada finansējums aizplūst svarīgākajām lietām, piemēram, bērnudārzu telpu remontam. Tur arī aiziet tā nauda, ko varētu veltīt veloceliņu izbūvei.
Gājēju celiņš Vecumnieku centrā nav piemērots velosipēdu satiksmei. To veidoja sadarbībā ar uzņēmumu «Latvijas Valsts ceļi», lai samazinātu gājēju plūsmu uz aktīvas satiksmes ceļa Rīga–Skaistkalne.
