Kāda nozīme ir profilaktiskajām pārbaudēm? Vai ļaudis tās apmeklē?
Jābūt valsts programmā
Ilze Vaičekone, ģimenes ārste Iecavā:
Profilaktiskās pārbaudes lielākoties apmeklē cilvēki, kam jānokārto sanitārās grāmatiņas vai šofera tiesības darbam. Ļoti reti manā praksē cilvēki nāk reizi gadā pārbaudīt veselību, ja viņiem nekas nekaiš. Profilakse pašlaik nozīmē ār-sta apskati – sirds, asinsspiediens, ausis, kakls, nagi, limfmezgli, svēršana un mērīšana, saruna par veselīgu ēšanu un kustībām. Taču valsts apmaksātajā programmā vajadzētu iekļaut vismaz reizi trijos gados vispārīgās analīzes, jo skrīningos, piemēram, onkoloģisko slimību pārbaudēs pēc 50 gadu vecuma, mamogrāfijā atklājam saslimšanas, kas uzreiz jāārstē.
Profilaktiski pārbaudu no jauna reģistrētos pacientus. Mana pieredze rāda – cilvēki nereti baidās apmeklēt ārstu, ja viņiem nav sūdzību, saka – ko tad es iešu, kaut ko atradīs, būs jātērē laiks un nauda, lai ārstētos… Īpaši vīrieši labāk izvēlas dzīvot neziņā. Jāpārliecina cilvēki būt gataviem regulāri pārbaudīt veselību, jo laikus atklātas problēmas var labot ātrāk un vieglāk. Nav jābaidās arī no rindām, jo profilaktisko apskati var pieteikt iepriekš un apmeklēt noteiktā laikā.
Atklāj saslimstot
PĒTERIS IGAUNIS, ģimenes ārsts Vecumnieku pagastā:
Lai iedzīvotāji nāktu uz profilaktiskajām pārbaudēm – tādu variantu nav. Viņi negrib laiku kavēt tādām lietām. Ierodas uz pārbaudi tikai tad, kad parādās nepatīkami slimības simptomi. Līdz tam – kamēr dzīvot var, pacieš un nenāk. Tikai pēc tam, kad konstatējam slimību un norādām uz simptomiem, sāk atcerēties: «Jā, tas man jau sen!»
Visvairāk šādu pacientu pie mums atved slimības, pret kurām pašlaik nekāda profilakse nelīdz – vīrusu infekcijas. Kā sākas skola, tā sākas vīrusu saslimšanas un slimo ne tikai skolēni, bet arī visi pārējie. To novērst nevaram – kad saiet visi kopā, vienam slimam pietiek noklepoties, un vēl kāds saslimst. Turklāt vīrusu slimības kļuvušas spēcīgākas un vērojamas arvien biežāk. Padomju laikā cilvēki vasarā ar tādām neslimoja, bet tagad – cauru gadu. Vīrusi grūtāk padodas ārstēšanai, pacienti slimo ilgāk.
Toties tad, kad atnāk ar vīrusu infekciju, pārbaudām arī citas kaites. Ja ir sūdzības, varam paņemt analīzes tepat, Vecumniekos. Laboratorijas mašīna atbrauc, savāc, pārbauda un atsūta rezultātus. Sūtām uz izmeklēšanu – tiesa, gada beigās tā ir briesmīga situācija, kad visur ir rindas un pieteikties vai tikt uz izmeklēšanu bieži nevar pat par naudu. Tomēr vieglākas saslimšanas reizēm palīdz atklāt smagākas kaites.
Zelta vidusceļš
SANDRA LAPSA-ĀRENTA, ĢIMENES ĀRSTE Rundāles novadā:
Manā privātpraksē ir reģistrējušies ap 2950 cilvēku, kurus pieņemu Bauskā un Rundāles novada Svitenē un Bērstelē. Visus pacientus varu iedalīt trijās grupās: hipohondriķi, kuri pārspīlēti piedēvē sev dažādas slimības, tie, kurus ar varu nevar aizdzīt pie ārsta, apmēram desmit procenti no visiem pacientiem, un tie, kuri saprātīgi rūpējas par savu veselību. Ja lielākā daļa būtu kā zelta vidusceļš jeb trešā kategorija, tad sabiedrība būtu veselāka.
Profilaktiskās pārbaudes pieaug dažādu apkārtējās vides radītu faktoru ietekmē, piemēram, plašsaziņas līdzekļos paustās informācijas dēļ. Pirms kāda laika televīzijā bija reklāma, kurā kardiologs Andrejs Ērglis runāja par holesterīnu. Pēc tam pacienti aktīvi pārbaudīja holesterīna līmeni asinīs, taču tas nenozīmē, ka viņi mainīja savu dzīvesveidu. Vizītē uz pārbaudēm dodas arī cilvēki, kuru ģimenes locekļi saskārušies ar onkoloģiskām saslimšanām vai insultu.
Pašlaik gatavojamies gripas sezonai. Ja vasarā uzņemti dažādi vitamīni no pārtikas, tad profilaktiskas darbības, piemēram, papildu vitamīnu dzeršana, nav nepieciešama. Šādi imūnsistēmu stiprināt var pavasarī.
Plaša informācija pieejama internetā, tāpēc pie speciālista bez nopietnas vajadzības iedzīvotāji nesteidzas. Pacienta iemaksa vizītē pie ģimenes ārsta ir 1,42 eiro. Neatkarīgi no ekonomiskās situācijas Latvijā, savas veselības dēļ to vajadzētu atļauties.
