Kā sasniegt maksimālo rezultātu no Lielās talkas?
Vajadzēs turpināt
LĪVIJA ŠARĶE, Dāviņu pagasta pārvaldes vadītāja:
Dāviņu pagastā sestdien Lielajā talkā būs daudz darāmā. Mums atkal pāris vietās izveidojušās nelegālās izgāztuves, daudzviet ir piemēslotas ceļmalas. Darba pietiks visiem, kuri ieradīsies uz talku.
Esmu dzirdējusi paziņojumus, ka šāda talkošanas akcija 2018. gadā beigšoties, jo tad pie mums viss būšot savākts un Latvija būs tīrākā un sakoptākā valsts pasaulē. Priecātos, ja tā būtu, taču es par to ļoti šaubos. Es neesmu pesimiste, drīzāk gan reāliste.
Par sava pagasta cilvēkiem varu teikt, ka talkās mums regulāri piedalās galvenokārt vieni un tie paši ļaudis – pagasta sabiedriski aktīvie cilvēki. Talkot regulāri ierodas daudz skolēnu. Esmu pārliecināta, ka viņi pēc tam nemēslo. Apkārtni piegružo un nelegālās izgāztuves izveido citi. Man nav padoma, ko darīt, lai cilvēkos izskaustu šādu netikumu. Bērniem par to mēs daudz stāstām, pēc kopīgās talkošanas visi pārrunājam, cik būtu labi, ja citu gadu vairs nevajadzētu šādi strādāt. Acīmredzot vecākus viņi nespēj par to pārliecināt.
Nemēslot ikdienā
Anitra Tooma, žurnāla «Vides Vēstis» galvenā redaktore:
Lielajā talkā nekad neesmu piedalījusies, jo nevākšu aiz klejotājiem, kam nav dārga sava vieta. Pati nekad neko nemēsloju, arī mana ģimene ir trenēta aiz sevis savākt. Esmu sevi iemācījusi vairākus gadus samazināt atkritumu daudzumu, ko izmest miskastē. Nedēļā viena saražoju mazāk par puskilogramu atkritumu. Jau veikalā skatos – ko pērku, kāds ir iepakojums, kur to likšu, vai varēšu sašķirot. Izvēlos šķirojamu iepakojumu, līdz ar to pie atkritumiem nenonāk stikls, polietilēns, PET trauki, papīrs, ko nemetu kopējā miskastē.
Ko varu, kompostēju arī Rīgas dzīvoklī – man ir istabas augi, lielveikala maisos kompostēju puķu atliekas, tējas biezumus, citas organiskās atliekas. Audzēju sliekas vannasistabā, kur tās ražo kūdru, un man ir, kur puķes stādīt un audzēt labības zelmeni zaļajiem kokteiļiem.
No tirgus produktus nesu stikla burkās, maisiņus neizmetu pēc pirmās lietošanas, cenšos izvairīties no plastmasas. Strādāju ar sevi katru dienu, un līdzīgi Lielajai talkai jābūt cilvēkā katru dienu. Citādi sakopšana reizi gadā sirdsapziņu apmierina, bet vide no tā tīrāka nekļūst. Manuprāt, talkas dienā vajadzētu vairot skaistumu – stādīt kokus, puķes, novietot soliņus, lai cilvēkiem būtu, kur atpūsties un baudīt dabu.
Kļūstam kārtīgāki
Andžela Briča, Kurmenes laivu bāzes «Lutauši» saimniece:
Savu teritoriju pie Mēmeles jau esam sakopuši, jo negaidām talkas. Sestdien gan strādāsim, jo atpūtas vietā vienmēr darba gana. Septīto gadu strādājot ar tūristiem, varu redzēt, ka kopš pirmās sezonas cilvēku kārtības izjūta ir uzlabojusies. Pirmajos gados krietni bija jāvāc aiz atbraucējiem, turpretī pagājušajā gadā ciemiņi atkritumus pie ugunskura vietas atstāja vienkopus maisiņā, bet neizmētāja. Viena Rīgas bērnu grupa jautāja par atkritumu šķirošanu upes krastā – kā pareizi salikt pudeles, papīru, maisiņus, lai nav jāmet vienā konteinerā. Arī paši šķirojam atkritumus, citādi to apjomu nevarētu pārstrādāt. Novēroju, ka tūristi papes kastes vairs nemet miskastē, bet atstāj sadedzināšanai.
Ūdeņu tīrība, kas ir šī gada Lielās talkas moto, ir no katra individuāli atkarīga. Ikdienā domāju, kādu sadzīves ķīmiju izmantot, lai mazāk kaitīgo vielu nokļūtu vidē. Noteikti palīdz, ka skolās aizvien vairāk ir zaļā izglītība. Jūtams, ka pēc bērniem paliek mazāk šmuces, un pareizo attieksmi viņi ienes arī ģimenē.
