Darba devējiem jāsedz starpība līdz noteiktajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstīgu slodzi. Kā vērtējat šo valdības plānu?
Atlaišana un apiešana
Viesturs Kleinbergs, dienesta «Samariešu atbalsts mājās» vadītājs:
Sliktākais, ka norma, kas bija domāta mikrouzņēmumiem, uzlikta visiem, nenovērtējot sekas. Samariešu apvienībai ir 83 nodarbinātie laukos, kas strādā dažas stundas nedēļā – palīdz veciem cilvēkiem sanest malku, sagādāt produktus, nokļūt pie ārsta. Viņiem tā, visticamāk, ir vienīgā darbavieta, kur maksāt nodokļus. Viņi saņem 40 – 90, daži 150 eiro mēnesī. Ja jāpieliek 97 eiro sociālais nodoklis – ne mēs to varam samaksāt, ne pašvaldība finansēt, jo tā apmaksā sociālos pakalpojumus. Vecumniekos mums nav tik daudz cilvēku, bet ir cits novads ar 29 nodarbinātajiem, no kuriem būsim spiesti atlaist 25. Finanšu ministre ieteikusi, kā normu var apiet – kā pašnodarbinātais, slēdzot uzņēmuma vai autorlīgumu. Taču tad zaudējam grozījumu mērķi – sociāli nodrošināt cilvēkus.
Darba grupa meklēs izņēmuma kategorijas, taču tas neatbilst normālai praksei. Politiķi negrib godīgi pateikt, ka vēlas likvidēt mikrouzņēmumus, taču tas ir ļoti labs veids, kā sākt biznesu. Valstij tikai jāizslēdz iespēja lielajiem uzņēmumiem ar šo normu apiet nodokļus.
Ceram uz brīnumu
Ineta Pilverte, Iecavas mūzikas un mākslas skolas direktore:
Profesionālās ievirzes izglītībā ir daudz pedagogu, kas strādā nepilnu slodzi, jo vienā skolā grūti nodrošināt pilnu stundu skaitu. Vai es varētu likt gleznošanas pedagogam mācīt arī flautu vai kokli? Mūzikas un mākslas skolu skolotāji jau tā ir atstāti novārtā, jo tikai ar janvāri varbūt sāksim saņemt lielākas algas. Vēl nezinām, par cik lielāku finansējumu vajadzēs, lai nodrošinātu sociālā nodokļa iemaksas pēc jaunās kārtības.
Gaidām, ka grāmatvežiem to precīzi izskaidros, bet pagaidām esam dzirdējuši tikai pieļāvumus. Iespējams, darbavietas varēšot iemaksas summēt, tad papildu nauda nebūtu tik liela. Vai darba devējam katru dienu vajadzēs pārbaudīt, kuru darbavietu sistēmā «e-Latvija» darba ņēmējs deklarējis kā pamata darbavietu?
Līdzīgi varētu būt mazākās izglītības iestādēs ar atsevišķu priekšmetu skolotājiem. «Zem sitiena» palikti daudzi cilvēki. Citi nesaprot, kā jaunie noteikumi darbosies, baidās, ka viņus atlaidīs. Valdībai jāsniedz skaidrojums, lai nomierinātu gan darba devējus, gan ņēmējus. Ticu pasakām un ceru uz brīnumu, ka tas tiks atrisināts.
Trešdaļa – uz nabadzības sliekšņa
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, no portāla lvportals.lv:
Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas aprēķina no pieticīgas algas, pat ilgi strādājušos satriec niecīgais pabalsts vai pensija, ja gadās saslimst vai pienāk vecums. Nākamgad sociālajai iemaksai noteikts zemākais slieksnis – minimālā alga, un tā jāmaksā arī par mikrouzņēmumu darbiniekiem. Nākamgad minimālā alga būs 380 eiro, minimālā sociālā iemaksa – 97,16 eiro.
Labklājības ministrija (LM) situācijas nopietnību pamato ar statistiku: no sociāli apdrošinātajiem 31,2% iemaksas ir mazākas par minimālo algu. Tātad trešdaļa sociāli apdrošināto nevarēs nopelnīt pat minimālo pensiju.
Lai nodrošinātu minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuri saņem mazāk par minimālo algu, noteiks minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu. No 2017. gada
1. janvāra līdz 31. decembrim pārejas periodā iemaksas slieksnis būs 75% no minimālās algas. No 2018. ga-da 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, sociālās apdrošināšanas iemaksa būs jāsedz par visu minimālo algu.
