Vai Nacionālais attīstības plāns veicinās lauku reģionu izaugsmi?Lauku pagastus šis plāns neceļ DAINA NIKOLĀJEVA, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste:Teorētiski pareizi būtu vispirms izstrādāt valsts attīstības plānu, tad, balstoties uz to, radīt šādus dokumentus novados. Salīdzinot mūsu jau apstiprināto novada attīstības plānu ar valsts iecerēm, jāteic – pretrunu nav. Mēs esam to pašu formulējuši precīzāk. Savu dokumentu izstrādājot, mēs centāmies visām iecerēm norādīt iespējamos finansējuma avotus. Nacionālās attīstības plānā (NAP) vairākumā gadījumu naudas plūsma nav norādīta. Tādējādi vismaz pagaidām tas man neatstāj reāli īstenojama dokumenta iespaidu. Vēl man šķiet, ka ir pārāk daudz prioritāšu. Svarīgas ir teju visas jomas un nozares. Tas mazina ticamību šajā dokumentā iecerētā īstenošanai. Varbūt vajag koncentrēties uz dažām visbūtiskākajām lietām. Lai arī NAP paredz vienmērīgu valsts attīstību, tomēr vairākās izvērstajās sadaļās par prioritāriem nosaukts 21 reģionālās attīstības centrs un deviņi nacionālās attīstības centri, respektīvi, tie ir bijušie rajonu centri un lielās pilsētas. Izlasot šo dokumentu, par kaut kādu perspektīvu attīstību – ceļu sakārtošanu, bērnudārzu remontu, sporta bāzu būvi, piemēram, Uzvarā, nav, ko cerēt. Vietējie attīstības centri atstāti novārtā. Tādējādi man radies iespaids, ka šis plāns laukus nepaceļ jaunā, augstākā dzīves kvalitātē. Vērsts uz centralizāciju AGITA HAUKA, Latvijas Zemnieku federācijas un Iecavas sieviešu kluba «Liepas» vadītāja:Nacionālais attīstības plāns (NAP) pašreizējā redakcijā ir vērsts uz centralizāciju un lauku iztukšošanu. Tā mērķis ir darbavietas koncentrēt dažos centros – pilsētās. Lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās vēl neesam pilnībā to izstudējuši, bet esam apsprieduši dažādas daļas. Agnese Hauka kā Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) eksperte piedalījās NAP pirmajā apspriešanā un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vārdā iesniedza priekšlikumus. Tagad viņa sīki studē visu plānu, un pēc tam sniegsim savu redzējumu vēlreiz. Piektdien LZF jauniešu konferencē iecerēts sagatavot atklātu vēstuli par šo tēmu.Mēs uzstājam, ka laukos ir jāsaglabā ceļi un pakalpojumi, jo par cilvēkiem ir jādomā. Arī lielākie zemnieki satraukušies, ka laukus iztukšos un nepaliks darbaspēks. Jābūt lielākiem un mazākiem zemniekiem, jo tas nodrošina dzīvību un līdzsvaru ekonomikā un sabiedrībā.Daži teic, ka šīs idejas ir naivs ideālisms, bet – ja mēs nepacelsim savu balsi, nekas nemainīsies. Nevar ļaut NAP, kas ir visas valsts un nācijas nākotne, pieņemt saujiņai politiķu. Mums pašiem jādarbojas līdzi, lai būtu vairāk iesaistīto. Daudziem liekas, ka viss notiks tāpat, bet tas tikai ļauj lēmumu pieņēmējiem slinkot. Valstij jābūt vienādi atbildīgai par visiem iedzīvotājiem, un šī atbildība viņiem pašiem jāpieprasa. Jābalstās zinātnē, inovācijās un ražošanā SVETLANA VĀVERNIECE, Skaistkalnes vidusskolas direktore, Vecumnieku novada domes deputāte:Vadmotīvs Nacionālajam attīstības plānam (NAP) ir zaļā valsts. Bet galvenajam uzdevumam ir jābūt valsts industriālajai attīstībai. Zinātne, inovācijas un ražošana – trīs pīlāri, kas paceltu industriālu valsti un pavilktu aiz sevis visu pārējo. Viens no NAP centrālajiem jautājumiem ir mūžizglītība. Jādomā ir ne tikai par šo tēmu un profesionālajām skolām, bet arī par bērniem, kas beidz parastās vidusskolas. Nepieciešams šādām skolām atļaut īstenot profesionālās programmas, lai jaunieši pēc vidusskolas izglītības iegūšanas var atrast darbu. Latvijā ir liberālā ekonomika – valsts nepalīdz uzņēmumiem, tāpēc attīstītas lielās pilsētas. Šo ekonomikas nostāju vajadzētu mainīt, lai cilvēki gribētu strādāt mazos novados. Tam nepieciešams radīt labu vidi reģionos, par kuriem rūpējas mazāk. Piemēram, NAP daudz rakstīts par Eiropas projektiem, bet nav nekā par to, kā notiks līdzekļu sadalīšana, cik tiks reģioniem. Tas pats – par valsts budžetu. Pašlaik 85 procenti tiek pilsētām, 15 procenti laukiem. Proporcija jāmaina. Jebkurā attīstības plānā ir jāuzraksta galvenie uzdevumi un apakšuzdevumi, kas parāda, kā plānu īstenos. Ja to nav, tad plānam nav nekādas nozīmes. NAP jābūt tādam, lai reģionos un novados mēs to varētu ņemt par paraugu un plānot savu nākotni.
