Kā vērtējat Veselības ministrija ierosinājumu primāro veselības aprūpi jeb ģimenes ārstu prakses nodot pašvaldību pārziņā?
Anda Čakša, veselības ministre (ZZS)
Stiprinās pašvaldību lomu
– Veselības ministrijas sagatavotajā reformu plānā paredzēts noteikt pašvaldības pienākumus un atbildību to pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nepieciešami visvairāk katram pašvaldības iedzīvotājam primārās veselības aprūpes līmenī. Tam novirzīs nepieciešamo finansējumu, piemēram, ģimenes ārstu administratīvo funkciju nodrošināšanai, pacientu mājas aprūpei, aprūpes gultu uzturēšanai.
Ministrijas darba grupa līdz šī gada 15. septembrim sagatavos detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, savukārt līdz 2018. gada 1. martam notiks diskusijas par pašvaldību lomu veselības aprūpē. Pēc konkrētu priekšlikumu sagatavošanas primārās veselības aprūpes sadaļu varēs precizēt.
Reformas gaitā iecerēts attīstīt ģimenes ārstu komandas, paredzot brīvprātīgu iespēju veidot tīklus ar citām praksēm, attīstot sadarbību ar sociālajiem dienestiem. Plānots pilnveidot atalgojuma sistēmu, piesaistīt medicīnas personālu reģioniem, nozarei novirzot finansējumu vismaz 14% no valsts kopbudžeta 2023. gadā, kā arī papildus novirzot nozarei 827,7 miljonus eiro.
Zinaida Sprance, ģimenes ārste Vecumnieku un Stelpes pagastā
Neredzu ieguvumu
– Pozitīvi to nevērtēju, jo tas radīs papildu problēmas pašvaldībām. Pašvaldībām var nepietikt ne naudas, ne kapacitātes, lai dalītu līdzekļus. Kāpēc jāizjauc normāli strādājoša finansēšanas sistēma, ja nav zināms, kāds būs ieguvums? Tagad norēķini ar Nacionālo veselības dienestu rit raiti, cik nu kapitācijas un prakses uzturēšanas naudas mums ir, bet vai to spēs nodrošināt pašvaldība?
Neredzu jēgu, kāpēc šī maiņa vajadzīga, jo no tās neiegūs ne mediķi, ne pacienti. Tā neuzlabos ne naudas daudzumu, ne ārstu pieejamību, un nesaprotu arī ministrijas ieguvumus.
Pašvaldības jau tagad palīdz ģimenes ārstiem nodrošināt papildu prakses vietas, lai tur būtu apkure, elektrība, varētu pieņemt pacientus. Taču tās nevar atrisināt visas problēmas. Man ir iespaids, ka pārmaiņas rosina, reaģējot uz mediķu streikiem, bet tas neuzlabos situāciju nozarē. Tā ir ieilgusi nesakārtotība medicīnā, kas traucē strādāt un galu galā rada problēmas pacientiem. Ar katru gadu gādāt par pacientiem kļūst aizvien grūtāk, tāpēc mediķiem zūd motivācija strādāt.
Iveta Leitlante, uzņēmēja un ģimenes māte Rundāles novadā
Laukiem par sliktu
– Maksājam nodokļus valstij, tāpēc tā ir simtprocentīga valsts atbildība nodrošināt pilsoņiem labu izglītību un veselības aprūpi. Tomēr vairāk nekā 20 gadu garumā nav sakārtota ne medicīnas, ne skolu sistēma, un nevaru nosaukt nevienu citu valsts servisa struktūru, kas būtu kārtībā.
Pašvaldība var piedalīties vietējo jautājumu risināšanā, lai atbalstītu ģimenes ārstus, palīdzot finansēt prakses transportu, telpu nomu, elektrības rēķinu un aprīkojuma apmaksu. Taču tai nevar uzlikt finanšu plānošanu. Turklāt tas radīs nevienlīdzību starp turīgāku un nabadzīgāku novadu cilvēkiem, jo bagātākām pašvaldībām iespējas būs lielākas.
Manuprāt, tas samazinās ārstu pieejamību cilvēkiem laukos. Skolu mazāk, ārsts pieejams retāk – ģimenes no laukiem ies līdzi ārstiem un skolām uz pilsētām. Taču mēs gribam dzīvot labi šeit un tagad, nevis valsts vietā risināt sistēmas problēmas. Nedzird, ka valsts līdz ar funkciju pārlikšanu garantētu atbilstīgu papildu finansējumu, bet bez skaidri noteiktiem līdzekļiem un standartiem sāksies «pingpongs» starp iestādēm, kura dēļ atkal cietīs pacienti un mediķi.
