Vai dāvanu gādāšanas drudzī netiek piemirsta šo svētku patiesā jēga? Vai nav pārāk daudz tirgošanās?
Garīgums kā relikvija
GUNĀRS BOGDANOVS, iecavnieks, no 2009. gada ar nelielu pārtraukumu dzīvo un strādā Anglijā:
– Dzīvojot ilgāku laiku Lielbritānijā, esmu guvis pārliecību, ka Ziemassvētku garīgā būtība ir aizmirsta. Te cits pēc cita seko dažādi peļņas gūšanas, naudas tērēšanas pasākumi. Nesen bija «Black friday» jeb melnā piektdiena. Saistība tai nav ne ar ko, bet mārketings milzīgs un cilvēki pērk visu kā negudri.
Līdzīgi ir ar Ziemassvētkiem. Negribu īpaši moralizēt, jo arī pats esmu sagādājis un vēl arī gādāšu dažas dāvaniņas. Tāds ir laikmets, un tāda veidojas sabiedrība ap mums. Dažbrīd pārņem izjūta, ka paies vēl daži gadi un garīgums cilvēkos kļūs par relikviju. Ļoti negribētos, lai šīs manas izjūtas piepildītos.
Tādēļ arvien vairāk meklēju līdzcilvēkus, ar kuriem šo laiku izjust kā pārdomu laiku. Cenšos «savilkt» ap sevi visas domas, atcerēties notikušo un saprast, kas ir bijis primārais. Diemžēl ikdienu esmu spiests vadīt citādāk – strādāt un pelnīt naudu. Sanāk kā tāda sevis mānīšana. Tādēļ, cik vien iespējams, cenšos iepriecināt citus vispirms ar smaidu, labu vārdu, palīdzību. Izrādās, tas tiešām neko nemaksā, bet izjūta pēc tam ir lieliska. Gribētu šādos mirkļos uzkavēties pēc iespējas ilgāk.
Labākais laiks
Biruta Janočko, individuālā uzņēmēja «Buča beķereja»:
– Ziemassvētkos mājražotājiem ir labākās dienas. Lai gan ir pasūtījumi un darbs arī citā laikā, tomēr tagad parasti to ir vairāk. Sestdien vien piecas tortes ir jāizcep.
Strādāju tik, cik veselība ļauj. Ir trešās grupas invaliditāte. Šogad uz tirgu Rīgā nebraucu. Tur arī kļuvis dārgāk tirgoties – paaugstināta maksa par tirdzniecības vietu. Tirgoties kļuva neizdevīgi – iztērē vairāk naudas nekā iegūsti. Toties no Rīgas brauc pakaļ tortēm pie manis. Ir bijis gadījums, kad gatavoju torti simt cilvēkiem.
Apmeklēju, cik varu, tirdziņus Bauskas reģionā – biju tirgoties Bauskas novada svētkos, Vecumnieku novada Skaistkalnē uz Kanepenes svētkiem, citos tirdziņos. Bauskas novadu pārstāvēju «Riga Food» izstādē. Piedalījos arī šonedēļ tirdziņā Bauskas novada domes ēkā – tur arī daudz pārdevu. Pircēji centīgi iegādājās pīrādziņus.
Savā saimniecībā darbojos viena pati. Gatavoju konditoreju pēc ukraiņu receptēm, garša ir citādāka, nekā mūspusē ierasts. Līdz pensijai vēl pieci gadi, ej nu sazini, kāda tā būs. Tāpēc atliek vien darboties un strādāt – neviens no malas jau naudu klāt nenesīs. Tāda ir realitāte, lai arī kā par svētku komercializāciju nerunātu.
Dāvāt mīlestību
Roberts Otomers, mācītājs Vecumnieku, Valles, Bārbeles luterāņu draudzēs:
– Ļoti daudziem – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem – tieši Ziemassvētki ir visvairāk gaidītie gada svētki. Lielveikali pilni ar cilvēkiem, lielas rindas pēc dāvanām… Taču – ar ko šie svētki sākušies? Latviešu valodā svētku nosaukums tikai pasaka, ka tie ir ziemā, bet neatklāj būtību. Turklāt šos svētkus svin visā pasaulē arī tur, kur ziema nekad nav redzēta – Āfrikā, Austrālijā, Dienvidamerikā. Citās valodās ir trāpīgāki nosaukumi, piemēram, krieviski – «Rožģestvo» – no vārda «piedzimšana». Kā dzimšanas dienu svinam? Te var palīdzēt angļu valoda: «Christmas» ir saliktenis no vārdiem «Kristus» un «mesa» jeb dievkalpojums. Proti, tās ir Kristus dzimšanas dienas svinības.
Kas Jēzū Kristū ir tik īpašs, ka viņa dzimšanas dienu svinam vēl 2018 gadus pēc piedzimšanas? Bībelē rakstīts: «Viņa dzemdēs Dēlu, un Tu nosauksi Viņu Jēzus, jo Viņš izglābs Savu tautu no grēkiem.» (Mt. 1:21)
Jēzus ir nācis šai pasaulē nevis, lai tiesātu, bet lai parādītu mīlestību un piedošanu, lai izglābtu cilvēkus no viņu pašu ļaunuma un grēkiem, lai mēs, Viņa mīlestību un piedošanu saņēmuši, to mācītos dāvāt citiem. Tā ir īstā Ziemassvētku būtība, un tur patiesi ir, ko svinēt, tāpēc arī cilvēki pulcējas baznīcā, lai kopīgi svinētu, pateiktos Dievam.
