Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par pašvaldībām», kopš 10. janvāra visas pašvaldību komiteju sēdes ir atklātas.
Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par pašvaldībām», kopš 10. janvāra visas pašvaldību komiteju sēdes ir atklātas.
Līdz šim likumā bija sacīts, ka šādas sēdes ir slēgtas. Pēc īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivara Gatera domām, slēgtās komiteju sēdes nenodrošināja pašvaldību darbības atklātumu un caurspīdīgumu.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja vairākus mūsu rajona pašvaldību vadītājus, deputātus un iedzīvotājus par šo jauninājumu.
Jānodrošina personas datu aizsardzība
«Manā pašvaldības darbinieka praksē nav bijis gadījumu, kad es būtu kādam liedzis piedalīties komitejas sēdē. Domāju, ka mūsu pašvaldības komiteju sēžu darbā nekas nemainīsies. Jaunais likuma grozījums lauku pašvaldībās neko neietekmē. Daudz svarīgāk būtu nodalīt tos komitejās skatāmos jautājumus, kas būs pretrunā ar personas datu aizsardzības likumdošanu. Šādi jautājumi būtu jāskata sēžu slēgtajās daļās,» tā Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Arī Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis uzskata, ka lauku pašvaldībās tāpat viss notiek atklāti. «Laukos lielā politika netiek taisīta, bet atklātās sēdes varētu būt traucējošas tāpēc, ka deputāti atklāti nevarēs diskutēt par dažādiem jautājumiem ētisku apsvērumu dēļ. Uz jaunievedumu skatos ar dalītām jūtām. Izsludinātā atklātība un caurspīdīgums ir nereāli, to pierāda augstākajos varas «ešelonos» notiekošais,» sacīja V. Dzenis.
«Priekškara krišanai būs nozīme lielajās pilsētās, bet, piemēram, Mežotnes pagasta pašvaldības komiteju darbā jaunais likuma grozījums neko nemainīs. Mums gan jāpadomā, kā nosargāt ļoti personīgu informāciju, ko skata sociālo jautājumu komiteju sēdēs,» tā padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska.
No malas nevar iedziļināties
«Interesenti, kas vēlējušies piedalīties Bauskas Domes sociālo un veselības, arī izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju sēdēs, ārā nekad nav izraidīti, bet pašvaldības komiteju darbs ir viedokļu noskaidrošana, kur vērā tiek ņemtas piederošu cilvēku domas. Viedokļi var būt dažādi, un tā veidojas lēmumprojekts, taču cilvēkam no malas, kas uz šo sēdi atnācis kā klausītājs, to būs ļoti grūti saprast. Tā varētu rasties nepareizs viedoklis.
Ja pašvaldības iedzīvotājs vēlas piedalīties komiteju sēdēs, lai paklausītos, kā deputāti strīdas, lai apmierinātu ziņkāri un pēc tam šos strīdus pastāstītu tālāk, tas nedos neko. Mums jāizglīto iedzīvotāji, jāmācās pareizi pasniegt informāciju,» skaidroja Baus- kas Domes deputāte Māra Bite.
«Atklātība ir laba lieta, bet vai tā šoreiz ir vietā? Vai jāredz viss, kas notiek virtuvē? Nesaprotu, kam no malas tas varētu interesēt,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš.
«Dažkārt ir vajadzīgs, lai daļa deputātu darba nebūtu atvērta sabiedrībai. Pārāk liela atklātība var traucēt diskusijai. No iedzīvotāju viedokļa – varētu būt interesanti, kā strīdas deputāti, bet mums tas traucēs. Codes pagastā cilvēki nav aktīvi sēžu apmeklētāji. Domāju arī tagad nebūs,» savu viedokli izteica Codes pagasta padomes deputāte Baiba Marčenkova.
Vai tikai populistisks žests?
Telefoniski aptaujājot vairāku lauku pašvaldību iedzīvotājus, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka cilvēkiem nav īpašas intereses par pašvaldībā notiekošo, ja tas neskar pašu. Daļa iedzīvotāju nebija informēti, ka likumā «Par pašvaldībām» veikti grozījumi. Viņi nezināja, kādas komitejas vai komisijas darbojas pašvaldībā.
«Lielajās pilsētās tas ir svarīgi. Varbūt iedzīvotāju klātbūtnē neuzdrīkstēsies pieņemt pretlikumīgus lēmumus, bet, kā tautu apkrāpt, izdomās vienmēr,» tā Daina, strādā valsts iestādē.
«Gribētu piedalīties tajās komiteju sēdēs, kas skar uzņēmēju intereses. Tomēr, loģiski domājot, šim valdības žestam ir tikai populistiska nozīme,» likuma grozījumus vērtēja uzņēmējs Valērijs.
