Īslīcietes Idas Bražes, viņas māsu Irēnas un Ernas aizraušanās ir dziedāšana.
Īslīcietes Idas Bražes, viņas māsu Irēnas un Ernas aizraušanās ir dziedāšana. Visu mūžu viņas ir muzicējušas ģimenes godos, Ziemassvētku vakaros un parastās tikšanās reizēs.
Repertuārā ir dažādas melodijas, taču vislabprātāk māsas izpilda Idas sacerētās dziesmas.
Plūstoša un svinīga melodija
Idai Bražei drīz būs 80 gadu. Viņa ģimenē ir jaunākā. Vecākajai māsai ir 82, bet vidējai – 81. Irēna dzīvo Iecavā, Ernas mājas atrodas Ikšķilē. Iespējams, ka mūzikas mīlestību meitas mantojušas no tēva. Viņš bija aizsargu orķestra diriģents. Ida tēvu atceras slikti, jo viņš nomiris, kad jaunākajai meitai palikuši astoņi gadi.
Māsu tikšanās allaž izvēršas par dziesmu vakariem. Idas Bražes mīļākā melodija ir «Manā dzimtenē», kuras mūziku un vārdus īslīciete sacerējusi pati. Tā ir skaista, plūstoša melodija ar brīnišķīgu tekstu, kas atgādina Latvijas dabas tēlu gleznas. Tiekoties ar «Bauskas Dzīvi», namamāte gan teic, ka balss vairs neesot skanīga, tomēr izjusti nodzied lirisko melodiju.
Jaunībā Ida un māsa Erna reiz bijušas uzaicinātas dziedāt Rīgas Pionieru pilī. Māsas izpildījušas duetu no P. Čaikovska operas «Pīķa dāma» un dažas vienkāršas melodijas.
Mūziku sacer siltumnīcā
Daudzi īslīcieši droši vien atceras Idas Bražes pensijā izvadīšanas svinības, kas 1977. gadā notika bijušā Ļeņina kolhoza Komunāra iecirkņa klubā. Šim notikumam par godu Ida, Erna un Irēna bija sagatavojušas koncertprogrammu, kas klausītājus aizkustināja līdz asarām. Toreiz Ida skandēja arī pašas sacerētu dzejoli «Maize».
Nekādas muzikālas izglītības dziesmu mīļotājai nav. Viņa savulaik strādājusi Iecavas slimnīcā par sanitāri, Mežgaļu un Svitenes skolā par saimnieci, bet vairāk nekā 30 gadu – Komunāra iecirkņa dārzniecības vīnogu stādu siltumnīcās. Melodijas un vārdi pie Idas «atnākuši», kopjot vīnogulājus. Namamāte atceras, ka siltumnīcās katru gadu tika novākts ap trim tonnām dienvidu ogu. Kolhozā šī nozare bijusi labi attīstīta. Dārzniecībā Ida strādājusi kopā ar dzīvesbiedru Valdi.
Četri balti kaķi
Dziesmu autore stāsta par radošiem mirkļiem: «Tā iedvesma uznāk pēkšņi, kad vienlaikus rodas vārdi un melodija. Kādreiz iedomājos – būtu skaisti, ja dziesmu «Manā dzimtenē» stāstoši izpildītu tenora solo kopā ar kori. Bet neesmu taču pazīstama komponiste, lai kādam šo piedāvājumu izteiktu skaļi. Manā repertuārā ir arī dziesmiņas bērniem. Pastāstīšu par vienu.
Meitas Baiba un Daina vēl bija mazas, un ik vakaru viņas skrēja uz kūti skatīties, kā es slaucu govi. Mūsmājās bija četri balti kaķi. Arī tie katru vakaru turpat sēdēja rindā un gaidīja pienu. Tad es izdomāju jautru dziesmiņu, kas sākas ar vārdiem: «Sēd balti kaķi rindiņā un gaida pieniņu.» Nu jau labu laiku dziesmas nesaceru, vienīgi kādu dzejoli uzrakstu. Man pašai patīk dzejolis «Uz mājām», kura galvenā doma ir dzimtas kopība. Es runāju par to, ka mājas ir svētas. Tā ir vieta, kur bērni un mazbērni vienmēr var atgriezties.»
Nesen Ida Braže pārcēlās uz Bausku. Viņai pieder neliels, mājīgs dzīvoklītis, netālu mīt arī meitas Baibas ģimene. Sabiedriskajā dzīvē īslīciete vairs neiesaistās, jo katram vecumam esot savi noteikumi. Dziedāt Bauskas pensionāru korī liedz vājā veselība, tāpēc Idai pilnīgi pietiekot ar vakariem, kas pavadīti māsu sabiedrībā.
