Bauskas rajona lauksaimnieku biedrību apvienības konferencē sestdien, 13. aprīlī, Līduma kultūras namā piedalījās Latvijas astoņu rajonu zemniecības aktīvisti.
Bauskas rajona lauksaimnieku biedrību apvienības (LBA) konferencē sestdien, 13. aprīlī, Līduma kultūras namā piedalījās Latvijas astoņu rajonu zemniecības aktīvisti.
Bija atbraukuši vīri un sievas no Preiļu, Balvu, Liepājas, Valmieras, Cēsu, Ogres, Jelgavas rajona. Sanāksmē piedalījās visu 16 Bauskas rajona pagastu pārstāvji. LBA priekšsēdētāja Inese Bartuševica «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Bijām gaidījuši vairāk zemnieku, bet laukos pašlaik darbs dzen darbu. Daudzi droši vien strādā zemi.»
Konference saistīja partiju un sabiedrisko organizāciju uzmanību. Rīkotāji gaidīja, ka runātāji konstruktīvāk izklāstīs idejas par lauksaimiecības attīstības iespējām Latvijā – tāds bija sanāksmes mērķis. Diemžēl konkrētības bija maz. Svitenes pagasta zemniece Ārija Nākmane, sēdēdama vairāku politiķu tuvumā, atzinās, ka viņu uztraukušas viesu nesavaldīgās replikas.
Daudzās runās tika atklāta diagnoze, bet nekļuva skaidrs, kā iespējams Latvijas lauksaimniecību atveseļot. Savās pozīcijās palika eiroskeptiķi, kurus spilgti pārstāvēja madonietis Visvaldis Lācis. Viņa runa ar konferences dalībnieku atļauju pārsniedza reglamentā noteikto laiku un ilga 45 minūtes. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks, uzklausīdams ierēdņiem adresētus pat ļoti asus vārdus, un arī viņa kolēģis Aivars Lapiņš izturēja līdz konferences noslēgumam. Abas amatpersonas skaidroja, kāpēc Latvijai jāiekļaujas Eiropas Savienībā (ES), kā noris sarunas, lai panāktu labvēlīgākus nosacījumus. Konferences rezolūcijā teikts, ka lauksaimniecībai ir vāja konkurētspēja un tā nav sagatavota dalībai ES.
Diskusijām veltītās vairāk nekā piecas stundas vērtē Bauskas rajona lauksaimnieku idejiskais vadītājs Arvīds Kraņevskis: «Manuprāt, konferences noslēgumā radām kopsaucēju – ir tomēr nepieciešams panākt nosacījumus godīgai konkurencei visiem preču produkcijas ražotājiem. Tikai tā iespējams palielināt ražošanu un piepildīt tirgu, nevis ievest to, ko paši varam izaudzēt. Ceru, ka lauksaimniecības pašpārvaldes ideja nonāks līdz likumdevējam. Lai mūsu zemnieki spētu nodrošināt nemainīgas kvalitātes produkciju pieprasītā apjomā ritmiski un ilglaicīgi, obligāts nosacījums ir kooperācija. To var veicināt zemnieku biedrības pagastos, nozaru asociācijām tas vēl nav izdevies.»
Apspriežot konferences rezolūciju, papildus ekonomiskām prasībām tika izvirzītas arī politiskas, kaut gan pēc organizatoru ieceres tas nebija konferences uzdevums. Balsojot dalībnieki nolēma izteikt neuzticību valdošajām partijām – Tautas partijai, apvienībai «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un savienībai «Latvijas ceļš». Šie politiskie spēki nav spējuši veicināt lauksaimniecības attīstību, tās stagnācija saglabājusies.
Rezolūcijas projekts tika papildināts ar ierosinājumu Zemkopības ministrijai izstrādāt lauksaimniecības produkcijas ražošanas nacionālos standartus, kā arī veikt pasākumus, lai nepieļautu konfiscēto pārtikas preču pārdošanu vietējā tirgū.
