Mana pirmā laulība bija noslēgta nepārdomāti. Tā sāka jukt, īsti nesākusies. Tobrīd gaidīju savu pirmdzimto.
Mana pirmā laulība bija noslēgta nepārdomāti. Tā sāka jukt, īsti nesākusies. Tobrīd gaidīju savu pirmdzimto. Darbā kolēģis humora pēc šad tad lasīja precību sludinājumus. Kāds no tiem diez kāpēc man «iekrita prātā un sirdī» – latvietis ar meitiņu dzīvo un strādā Sibīrijā… Nekad agrāk neesmu nopietni domājusi par atbildi uz tamlīdzīgiem sludinājumiem. Turklāt nezināju taču, kas man īsti būs – dēls vai meita. Tomēr sludinājumu noglabāju drošā vietā…
Pēc pusgada nejauši tam uzdūros un joka pēc aizrakstīju pagaru vēstuli ar fotogrāfiju. Kā par brīnumu, saņēmu tikpat garu atbildi ar Sibīrijas pastkartēm. Sākās aktīva sarakste. Vēlāk izrādījās, ka tālais tautietis īstenībā nāk no mūsu pašu rajona un pat mūsu pagasta nostūra. Turklāt viņa brālis dzied ar manu mammu vienā korī.
Pēc kāda laika mans vēstuļu draugs atbrauca uz Jāņiem pie radiem un mēs satikāmies. Jau pirmajā sastapšanās reizē viņš gribēja man braukt līdzi, lai iepazītos ar vecākiem. Rudenī es kā «dekabrista līgava» braucu pie drauga uz tālo Bratsku, kur pēc kāda laiciņa apprecējāmies un turamies kopā vēl šobaltdien, jau 18 gadu. Vēlāk vīrs atzinās, ka naktī pirms manas atbraukšanas pilsētas nomalē sarīkojis atmiņu ugunskuru no 400 citu kandidāšu vēstulēm.
ULLA (vārds mainīts)
