Pēteris Soms 1989. gadā kļuva par zemnieku un sāka iekopt Vecsaules pagasta «Jukatas».
Pēteris Soms 1989. gadā kļuva par zemnieku un sāka iekopt Vecsaules pagasta «Jukatas».
Senā mājvieta, kas te reiz bijusi, vien nojaušama pēc veca ceriņkrūmu pudura un dažiem lieliem kokiem. Iecavas upes krastā nepilnos desmit gados ar savām rokām Pēteris izveidojis nepieciešamāko, kas vajadzīgs lauku sētā. Zemes ir vairāk nekā simt hektāru, bet augsne liesa un šeit nesagaidīt augstu ražu.
Slinkums darbina smadzenes?
No citām saimniecībām «Jukatas» atšķir darba procesu risinājums. Viss pārdomāts ar galvu, lai rokām būtu mazāk pūliņu. Uzkalnā slejas šķūnis un lopu mītne, te ierīkota virtuve un kaktiņš, kur mitināties saimniekam. Pagalma priekšplānā stalta paceļas klēts. Graudus šeit nelāpsto ar senlaicīgu koka liekšķeri, kas kā eksponāts nolikta pie sienas, bet to pārvietošana ir mehanizēta. Iekārtots īpašs telferis, kas paceļ labību augšā un izber apcirkņos. Bet, pirms kūlums nokļūst glabāšanā, to izžāvē pašbūvētā kaltē, kur par kurināmo izmanto malku. Interesantākais, ka visas ēkas uzbūvētas pašu spēkiem, neaicinot talkā celtniecības speciālistus. Palīdzējuši radi un dēls, bet Pēteris strādājis visvairāk. Tie, kuri viņu pazīst, zina, ka naktsmiera stundas augumā sīkajam vīram ir pavisam īsas. No agra rīta līdz vēlam vakaram viņu redz darbo- jamies.
Pa kuru laiku Pēteris izdomā, kā atvieglot darbu? «Kad traktorā un mašīnā sēdi, ko citu darīsi, – domā,» tā viņš. Vēl interesējos, vai kāds rasējums arī top. «Kāds tur zīmējums, viss ir galvā. Ja neizdodas, jauc ārā un sāc no gala.» Diezin vai katram izdotos iekārtot tādu gateri, kur top eksportprodukcija. «Jukatās» gatavotos taras dēlīšus ved uz Rīgas ostu. Visas iekārtas paša izgudrotas un uztaisītas. Lielās ķīpas gan sapako ar rokām, bet to iekraušana ir mehanizēta. Par taras dēlīšu gatavošanu Pēterim atkal savs sakāmais: «Vai tad ar lauksaimniecību var kaut ko nopelnīt?»
Pirts un māja pagaidām zem viena jumta
Kā jau īstam saimniekam klājas, pēdējo Soms būvē māju. Pagājušajā vasarā īsā laikā tika saslieta guļbūve ar augstu jumtu, lai daudz vietas būtu bēniņiem. Celtniecības darbi neturpinās, jo pietrūkst naudas būvmateriālu iegādei. Jumts ēkai veidots no šķindeļiem, kas, saprotams, izzāģēti «Jukatu» ga- terī. Interesanti, ka klēts jumts ir klāts no apses skaidām, tās plēstas «Jukatu» sētā. Protams, šie ir daudz lētāki materiāli nekā veikalā nopērkamie. Pētera kundze Anna izdomājusi, ka vīram vispiemērotākais būtu konstruktora darbs. Ideju viņam esot diezgan, bet dažas paliek līdz galam neīstenotas. Pagalmā stāv zāles pļāvējs, kuru iesākts pārveidot par kartupeļu kombainu. Dēls pašlaik atrodoties dienestā, un projekts apstājies. Ciemiņa skatam tomēr šķita, ka lielās ieceres ir īstenotas.
Anna vēl sacīja, ka Pēteris daudz nepētot un nelasot tehniskos žurnālus, idejas viņš saklausot un ģenerējot pats. Ziemas mēnešos atrodot laiku daiļliteratūrai. Nav bijis laika īpaši skoloties, jaunības dienās iegūtas traktorista un šofera tiesības. Taču vissvarīgākais ir enerģija un darbotiesgriba.
Bet kā no lielās strādāšanas relaksēties? Pa retam vislabākais atslodzei esot alkohols. Pēteris pats brūvē alu, turklāt pēc latgaliešu, savu senču, receptes. Arī es to miestiņu pagaršoju un nebrāķēju!
