Bauskas rajonā 2006./ 2007. gadā no 27 mācību iestādēm tikai sešās – Svitenes, Ozolaines, Jaunsaules, Bērsteles, Bārbeles un Bauskas pamatskolā – visi absolventi sekmīgi nokārtoja pārbaudījumus un saņēma apliecības par iegūto izglītību.
Bauskas rajonā 2006./ 2007. gadā no 27 mācību iestādēm tikai sešās – Svitenes, Ozolaines, Jaunsaules, Bērsteles, Bārbeles un Bauskas pamatskolā – visi absolventi sekmīgi nokārtoja pārbaudījumus un saņēma apliecības par iegūto izglītību.
Latvijā 2007. gadā pamatizglītību neieguva 2593 skolēni. Pienāks maijs, un atkal būs pusaudži, kuri saņems liecību, nevis pamatskolas beigšanas apliecību. Tādas ir nemācīšanās, sliktas uzvedības un stundu kavējumu sekas. Daļa no šiem skolēniem mācības turpina vakarskolā, bet citi ar savām deviņām klasēm ir nesekmīgi arī darba tirgū.
Cerot kaut ko mainīt, Cēsu Dome pilsētas pamatskolā sākusi veidot audzēkņu kavējumu un uzvedības vērtējuma datorizētu uzskaites sistēmu. Iesaistīti desmit klašu skolēni. Tas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstīts projekts.
Plānots, ka dažādu institūciju sadarbību sekmēs pieeja vienotai datu uzskaites sistēmai. Pašlaik vecāku, skolotāju, sociālo darbinieku, policistu un Izglītības nodaļas darbinieku veiktais ir nesaskaņots un haotisks, tāpēc nav pozitīva rezultāta, teic projekta īstenotāji. Turklāt ne tikai skola, arī ģimene ir atbildīga par skolēnu sekmēm un nevēlēšanos mācīties. Projekta vadītāja, Cēsu Domes Izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka, stāsta: “Par idejām, kas tagad tiek realizētas projektā, esam domājuši trīs gadus. Ieviešot vienotu sistēmu, būs iespējams ātrāk pamanīt brīdi, kad bērnam skolā sāk neveikties – ir kavējumi, atzīmes kļūst sliktākas, klases audzinātājs nevar atrast kopēju valodu ar ģimeni. Tad palīgā nāk sociālais pedagogs, psihologs, ja nepieciešams, arī policijas darbinieks. Katrā ziņā gribu uzsvērt, ka mērķis nav tikai kontrolēt, bet galvenokārt palīdzēt.”
Datorprogrammas izstrāde notiks līdz šīgada jūlijam, to sāks izmantot jaunajā mācību gadā. Sistēmā ievadīs visu iesaistīto klašu skolēnu datus, veiks grozījumus skolas kārtības noteikumos, izveidos sadarbības padomi, iegādās datorus, stāsta projekta vadītāja Dzintra Kozaka. Paredzēts, ka 12 speciālistu apgūs emocionālās audzināšanas programmu, lai izglītotu pirmsskolas vecuma bērnu vecākus.
Kopā ar pamatskolas skolotājiem un audzēkņiem pilotprojekta īstenošanā piedalīsies izglītības metodiķis, sociālā atbalsta persona un pašvaldības policijas pārstāvis. Viens no tā uzdevumiem būs nodrošināt operatīvu darbu ar ģimenēm, ja tiek kavētas mācību stundas.
***
uzziņai
Sapulcēs mācību gada sākumā piedalās 66% vecāku, beigās – mazāk par pusi.
Ikvienā klasē ir vismaz četri audzēkņi ar būtiskiem uzvedības traucējumiem un aptuveni astoņi skolēni nepilda mājas darbus.
Katrā sākumskolas klasē ir vismaz divi skolēni, kuri ir rupji, lieto necenzētus vārdus, kas vēlāk tiek vērsti arī pret skolotājiem. Vecāku atbildība bieži vien tiek pieprasīta ar novēlošanos, viņi nezina un neinteresējas, kā bērnam klājas skolā, neseko mācībām.
Visatļautība ģimenē, kur noteikumus diktē bērns, nevis pieaugušais, izpaužas arī skolā. Veidojas situācijas, kuras ar pedagoģiskiem paņēmieniem vairs nevar atrisināt, jāpiesaista citi speciālisti, piemēram, sociālais darbinieks, psihologs, nepieciešamības gadījumā arī policija.
Projekta realizētāju veiktajās aptaujās iegūtie secinājumi.
