Pēc 16 mēnešu ilga smaga darba Eiropas Savienības Konvents 13. jūnijā pēdējā oficiālajā plenārsēdē, vēl līdz galam nevienojies, apstiprinājis ES Konstitucionālā līguma projektu.
Pēc 16 mēnešu ilga smaga darba Eiropas Savienības Konvents 13. jūnijā pēdējā oficiālajā plenārsēdē, vēl līdz galam nevienojies, apstiprinājis ES Konstitucionālā līguma projektu.
Akceptē Latvijas intereses
Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka līguma projekts ir līdzsvarots un ņem vērā dažādas un plašas intereses, arī Latvijas intereses. Ievērojot asās diskusijas dokumenta tapšanas gaitā, jaunais līguma projekts nereti tiek dēvēts par kompromisa variantu. Tajā vēl ir iespējami grozījumi, kad rudenī dokuments tiks skatīts valdību konferencē, kas vienīgā ir tiesīga to apstiprināt.
Konventa prezidents V. Žiskārs d’Estēns pēdējā brīdī pieņēma lielāko daļu mazo valstu prasību un piekrita vēl samazināt ES prezidenta ietekmi, garantēt mazajām valstīm vienlīdzību tiesībās uz prezidentūru ES Ministru padomes sanāksmēs un iespējām nominēt savus kandidātus uz ierobežoto komisāru skaitu Eiropas Komisijā pēc 2009. gada. Tomēr, kā atzīst Latvijas pārstāvis Konventā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, – līguma projekta teksts vēl paliek atvērts diskusijām.
Galvenais, par ko valstis vienojušās, ir tas, ka ES arī turpmāk būs nacionālu valstu savienība. Līdzšinējos trīs ES pīlārus paredzēts aizstāt ar vienu juridisko personu, kuras nosaukums ir Eiropas Savienība.
Ņems vērā demogrāfisko situāciju
Lielākās diskusijas Konventā bija par ES institūcijām. Jautājumā par Eiropas Komisiju tika nolemts līdz 2009. gadam saglabāt līdzšinējo komisāru sistēmu. Tātad pirmajos piecos gados pēc iestāšanās ES Latvijai tiktu garantētas tiesības uz savu balsstiesīgu komisāru. Arī jautājumā par ES prezidentūru nolemts, ka ES rotējošā prezidentūra tiek aizstāta ar pastāvīgu ES prezidenta amatu.
Neapmierinošs lēmums Latvijai ir par jauno vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā, ņemot vērā demogrāfiskos kritērijus. Atbilstoši tam, no 2004. līdz 2009. gadam Latvijai būtu deviņas no 732 deputātu vietām, bet no 2009. gada – samazinātos līdz sešām.
Konstitucionālā līguma projekts arī nosaka ES ārlietu ministra posteņa izveidošanu.
Nākamie strīdi – valdību konferencē
Konventa prezidents V. Žiskārs d’Estēns oficiāli Konstitūcijas projektu iesniedzis galvenajai likumdošanas institūci- jai – ES Padomei – tās galotņu apspriedē Salonikos (19. un 10. jūnijā). Tālāk notiks projekta oficiāla apspriešana ES līmenī, ko sauc par valdību konferenci. Paredzams, ka tā sāksies oktobrī.
Pašlaik vēl oficiāli nav noteikts, ka jaunās ES dalībvalstis valdību konferencē piedalīsies pilntiesīgā statusā un varēs līdzvērtīgi lemt par Konstitūcijas galīgo saturu. Tomēr Guntars Krasts norādījis – Konventā valda «psiholoģisks noskaņojums», ka šīm valstīm tomēr būtu jāpiedalās pilntiesīgi, jo līgumā noteiktie principi turpmāk tieši skars arī jaunās ES dalībvalstis.
Valdību konferencei darbs ar Eiropas Konstitūcijas beigu variantu jāpabeidz līdz 2004. gada 1. maijam. Tālāk notiks šī dokumenta ratifikācija ES dalībvalstu (tātad arī jauno dalībvalstu) parlamentos.
