65 gadu jubileju Anita Circene svin Ziemassvētku vakarā.
Baušķeniece Anita Circene pašlaik jauki bauda dzīvi. Viņa pēc smaga dzīves posma pārvarēšanas izmanto otro iespēju mīlēt, elpot un dzīvot.
Trīs vienā dienā
Jubilārei dzimšanas diena ir Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī. Ar to gan svētku svinēšana nebeidzas – Anita un vīrs Juris šajā dienā svin arī savu kāzu jubileju. Kopā pāris jau 43 gadus, precējušies – 35.
«Tagad varam apvienot svētku izdevumus vienai dienai. Lieliski!» smaidot saka Anita. Bērnībā viņai labpatika domāt, ka 24. decembrī tiek svinēta tikai viņas dzimšanas diena. Tolaik neviens cits dāvanas ģimenē šajā dienā nedabūja, lai Anitai raisītu jubilejas izjūtas. Pārējie ģimenes cilvēki cits citu apdāvināja Jaungadā. Pieaugot un apprecoties šis datums lielāko nozīmi ieguva tieši kāzu dēļ, bet Ziemassvētki vienmēr Anitai saistās ar ģimeni un kopā sanākšanu.
Jaunībā Anita un māsa Agra dzīvojušas pie vectētiņa. Laukos darīti visi darbi bez ierunām. Viņa neslēpj, ka māsa bijusi nopietnāka. «Mēs vienmēr saglabājām prieku, lai arī ko nācās darīt. Bērnībā esmu ieguvusi darba tikumu, kas saglabāts līdz šai dienai. Vīrs jau dažbrīd smej, ka tas man vairāk kā netikums, jo kārtību, kuru ievēroju, prasīju arī no citiem,» stāsta Anita.
Ceļo ar mūziku sirdī
Jubilārei ir divi dēli – Andris un Juris. Vecākais dzīvo Rīgā. Viņš ir programmētājs, un profesija atbilstot viņa bērnības iesaukai – gudrītis. Anitai ir divi mazbērni – Krišs un Liepa. Mazmeitai tāds vārds, jo viņa piedzimusi liepu ziedēšanas laikā, kad notika Dziesmu svētki.
Jaunākais dēls Juris strādā Vācijā. Viņš ir radošs un muzikāls cilvēks. «Juris dara to, kas viņam patīk. Mēs esam mākslinieciska ģimene,» lepojas baušķeniece un secina, ka agrāk jaunie mācījušies no vecākiem, tagad ir otrādi: «Man daudz ko jaunu iemāca mazbērni. Tas ir lieliski.»
Vīrs Juris ir diplomēts skolotājs un mēbeļu galdnieks, bet jau krietnu laiku viņš kopā ar Anitu ir ielu muzikanti.
Jaunākais dēls pirmoreiz tētim līdzi uz Vāciju aizbraucis 11 gadu vecumā. Puika spēlējis akordeonu, bet, kad parādījušies kasešu atskaņotāji, breikojis.
Anitas vīrs Juris spēlē ģitāru, mutes harmonikas. «Viņš ir «cilvēks orķestris», ļoti talantīgs vīrietis,» dzīvesbiedru slavē Anita. Juris un Anita kopā muzicē jau sen. Mīlestība pret mūziku abus savedusi kopā Bauskā vienā no mēģinājumiem. Septiņdesmito gadu beigās abi devušies uz mūzikas festivālu Vācijā, un tā arī viss sācies. «Es esmu dziedātāja. Mans «instruments» ir mana balss. Skaistas atmiņas ir no visiem ceļojumiem, bet emocionālākais laikam ir koncerts Čīlē, kur kopā ar vīru dziedājām latviešu tautasdziesmas, tērpušies tautastērpos,» stāsta jubilāre.
Viss notiek uz labu
Anita neslēpj, ka agrāk laulību uztvērusi vieglprātīgāk. Vienmēr licies, ka svarīgākā persona ir tikai viņa. «Viss mainījās 2008. gadā, kad pārcietu smagu slimību. Es sapratu, ka vairs nevaru dzīvot vieglprātīgi. Es tagad ļoti novērtēju vīru, bērnus un tuvākos cilvēkus. Šī novazātā frāze «kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku» ir attiecināma uz mani. Pašlaik viss iet tikai uz labo pusi. Tagad varu saprast līdzīgās problēmās nonākušos un ar savu vārdu palīdzēt. Pateicoties vīram, esmu dzīva. Viņš mani nesa uz rokām, kad nevarēju paiet. Viņš atvēra manu sirdi un prātu mūzikai, pavēra vārtus uz pasauli. Mēs esam kā viens «kulaks»,» ar asarām acīs, bet lepni stāsta Anita.
Jubilāres sūtība pasaulē ir viņas bērni. «Esmu 28 gadus nostrādājusi toreizējā Sadzīves pakalpojumu kombinātā Bauskā. Lai arī man nav nozīmīga diploma par iegūtu izglītību vai augsts amats, esmu izpildījusi savu misiju – izaudzinājusi divus lieliskus bērnus,» teic baušķeniece. Viņa brīvajā laikā kopj dārzu upes krastā. Sirdi un acis priecē ziedi, īpaši margrietiņas.
Anita Ziemassvētkus svinēs kopā ar dēlu Latvijā. «Puika teica, ka būs pārsteigums. Es ļaušos. Agrāk pret šādiem pārsteigumiem izturējos skeptiski, bet tagad es piekrītu teju visam. Vai man ir, ko zaudēt? Nē! Esmu laimīga sieviete, kurai ir lielisks vīrs, bērni un mazbērni. Manī valda daudz mīlestības un beznosacījuma gaidīšana. Es gaidu visus – vīru pārnākam, dēlus un tuviniekus. Ir lieliska sajūta, ja ir, ko gaidīt,» sarunas beigās nosaka Anita.
