Jaunākajā ««Amigo» laimes indeksā» secināts, ka 60% Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi. Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām vērojams laimes izjūtas kritums. Salīdzinājumam – 2016. un 2015. gadā šis rādītājs attiecīgi sasniedza 63 un pat 70%. Vienlaikus saglabājas tendence, ka cilvēku laimes izjūta ģimenē ir augstāka. Ievērojami audzis iedzīvotāju skaits, kas savā ģimenē jūtas ļoti laimīgi, uzrādot vēsturiski augstāko rezultātu – 18%. Laimīgākās ir ģimenes ar bērniem, liecina mobilo sakaru operatora «Amigo» un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» ceturtā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma ««Amigo» laimes indekss» rezultāti.
Ģimene kā dopings
Laimes izjūtu veicina ciešās ģimenes attiecības, laimi ģimenē atraduši 73% cilvēku. Vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kas dzīvo lielās ģimenēs – četri vai pieci cilvēki zem viena jumta.
Bērni ir ģimenes nerimstošs laimes avots. Kopumā 84% Latvijas iedzīvotāju ar nepilngadīgiem bērniem jūtas laimīgi. Piektā daļa atzīst, ka ir pat ļoti laimīgi. Iedzīvotāji, kuru ģimenēs nav bērnu, laimīgi ir krietni retāk – 67%, viņu vidū tikai 15% jūtas ļoti laimīgi. Joprojām lielākais izaicinājums ir saglabāt laimes izjūtu ģimenē visu mūžu.
Tāpat vērojams līdz šim zemākais laimīgo vīriešu īpatsvars – tikai 56%. Pētījums atklāj, ka pastāv izteikta sakarība starp ģimenes esamību un vīriešu laimi, krietni laimīgāki jūtas vīrieši, kuriem ir ģimene, – 71%.
Zemgalē – visnelaimīgākie
Vērtējot laimes izjūtu kopumā, starp laimīgajiem visbiežāk ir gados jauni cilvēki, precēti pāri, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un publiskajā sektorā strādājošie. Savukārt visretāk laimīgi ir sociāli mazāk aizsargātie – seniori un bez darba palikušie. Turklāt laimes izjūtas trūkums bieži vien saistīts ar vientulību un neveiksmēm privātajā dzīvē.
Kopējais nelaimīgo iedzīvotāju īpatsvars pērn nedaudz audzis, sasniedzot 9%.
Interesanti, ka, apskatot reģionālo ainu, kopējā laimes izjūta iedzīvotāju vidū visaugstāk vērtēta Rīgā un Latgalē. Zemākie laimes rādītāji vērojami Vidzemē, kur laimīgi jūtas 58% iedzīvotāju. Bet visaugstākais nelaimīgo īpatsvars ir Zemgalē, kur tādi jūtas 15% iedzīvotāju.
«Tas, ka Latgale, kurā vairākus gadus ir lielākais bezdarbs un iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti, kopumā ir otrs laimīgākais reģions valstī, vēlreiz apstiprina, ka laimes izjūta nav tieši pakārtota finansiālām vērtībām. Neapšaubāmi svarīgi ir psiholoģiskie aspekti,» uzsver «SKDS» direktors Arnis Kaktiņš.
