45 gadu jubileja Gundaram Simanovičam.
Dzimšanas dienā Gundaram Simanovičam kolēģi parasti dāvina magnoliju kociņus. Arī šonedēļ, ieradies darbā pēc maija brīvdienām, viņš saņēma stādu, lai papildinātu savu magnoliju kolekciju. Gundaram 4. maijā palika 45 gadi. Viņš dzīvo Codes pagasta «Vējiņos», strādā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Rīgas pārvaldē. No 1. maija viņš ir PVD Rīgas pārvaldes vadītāja vietnieks.
Draugu pārsteigums
Paaugstinājums amatā bija viens no jubilejas nedēļas pārsteigumiem, spriež Gundars. Otru viņam sagādāja draugi. Pirms kāda laika «Bauskas Dzīve» saņēma jauku vēstuli. Citēju fragmentu: «Mēs ar sievu regulāri lasām jūsu laikrakstu. Vēlētos savam labam draugam Gundaram Simanovičam sagādāt pārsteigumu, lai nedomā, ka esam viņu piemirsuši pusapaļajā jubilejā.
Tā kā pašlaik neatrodamies Latvijā, jo esam komandējumā ārzemēs un atgriezīsimies pēc maija svētkiem, tad lūdzam Gundaru intervēt un materiālu publicēt avīzē. Viņš ir veterinārārsts. Ļoti mīlošs un gādīgs ģimenes cilvēks. Ārkārtīgi strādīgs, izpalīdzīgs, gudrs, labsirdīgs.
Kad atbraucam ciemos, Gundars spēj pārsteigt ar saviem kulinārijas brīnumiem. Aktīvs cilvēks, kurš brīvajā laikā dzied Mežotnes pagasta jauktajā vokālajā ansamblī. Gundaru mēs pazīstam jau 15 gadus.» Jubilāra draugu Alda un Sabīnes rakstītajam pievienojas arī Margita, Inga, Aigars un Jolanta.
Maijs ir zīmīgs mēnesis
Uzzinājis par draugu nodomu, jubilārs ilgi un sirsnīgi smejas. Beidzot esot sapratis, kāpēc viņi tik noslēpumaini uzvedušies. «Maijs manā dzīvē allaž ir bijis zīmīgs, bet mēneša ceturto datumu uztveru ar dziļu pateicību Latvijas politiķiem par izcīnīto brīvību un vecākiem, kuri ir mani gudri un prātīgi audzinājuši. Esmu dzimis un vidusskolu beidzis Skrundā. Ģimenē esmu vienīgais bērns. Šī gada 1. maijā pagāja desmit gadu, kopš strādāju PVD pārvaldē Rīgā. Pirms tam biju Sanitārās robežinspekcijas ierēdnis Grenctāles robežkontroles punktā. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā manu darbavietu likvidēja. Aši pieteicos PVD izsludinātajā konkursā un kļuvu par Rīgas pārvaldes inspektoru,» stāsta jubilārs.
Gundars Simanovičs 1992. gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārijas fakultāti. Izmantoja iespēju 1993. ga-dā papildināt zināšanas Dānijā, kur apguva gan lauksaimniecības ekonomikas teoriju, gan praktiski strādāja dāņu fermās. Ar nākamo sievu Daigu iepazinās, esot praksē kolhozā «Iecava». Jaunā speciālista pirmā darbavieta bija toreizējais Saulaines lauksaimniecības tehnikums, kur viņš strādāja par pasniedzēju un veterinārārstu skolas saimniecībā. Gundara vecākajam dēlam Kristiānam ir 23 gadi, bet mazdēliņš Gustavs 25. maijā kļūs gadu vecs. Jaunākais dēls Ralfs mācās Bauskas 2. vidusskolas 11. klasē. Viņš ir ļoti nopietns, apdomīgs, līdzsvarots jauneklis, par to tēvam īpašs prieks.
Bauskas pamatskolas skolotāja Ieva Mašale, uzzinājusi, ka «Bauskas Dzīve» intervē Gundaru Simanoviču, piemetina: «Kristiāns un Ralfs ir mani bijušie audzēkņi – ļoti jauki puikas. Viņu tētis iesaistījās visos skolas pasākumos un svētkos. Pārģērbās par Ziemassvētku vecīti, ja vajadzēja, ar interesantām idejām palīdzēja bagātināt klases sarīkojumus.»
Kopīgs sakņu dārzs
Gundara aizraušanās ir rozes, kulinārija un pašdarbība. Savu pirmo rožu dārzu viņš sāka veidot sievasmātes īpašumā Svitenē, bet tagad ir iekopis stādījumus Codes pagasta «Vējiņos». Pērn viņa dārzā bija 90 šķirņu, bet pēc ziemas kailsala 20 šķirņu ceri aizgāja bojā. Toties četri magnoliju kociņi jau priecē kopēju ar baltiem, rozā un tumši violetiem ziediem. Gundars un sieva, kā arī viņu draugi vairākus gadus dziedāja jauktajā korī «Mežotne», bet tagad viņš ir Mežotnes jauktā ansambļa dalībnieks.
Gundaram ir vērtīga pieredze, kā, kooperējoties ar draugiem, kopt dārzu un audzēt saknes. Viņš atklāj: «Draugiem Mežotnē ir liela saimniecība, savukārt es allaž sagādāju labas sēklas un stādus. Reizēm dakterēju viņu lopiņus, lai nezaudētu veterinārārsta prasmes. Pats konservēju gurķīšus un aizraujos ar kulināriju. Ar prieku rosos virtuvē, kad ir atbraucis jaunākais dēls vai ieradušies daudzi ciemiņi. Neparastas ēdienu receptes krāju ārzemju komandējumos. Man kā PVD ierēdnim ir diezgan bieži jābrauc uz kursiem un semināriem. Taču neesmu cilvēks, kurš prot darīt visu. Es nemāku remontēt auto un vēl citus darbiņus, ko labprāt uzticu speciālistiem. Vajag taču ļaut arī citiem cilvēkiem nopelnīt iztiku!»
