Ilgstoša Ministru kabineta noteikumu par koku ciršanu un mežu atjaunošanu grozījumu apspriešana pārvērtusies savstarpējos apvainojumos, īsti nesniedzot skaidrību par patieso situāciju.
Zemkopības ministrijas (ZM) iniciētie grozījumi ilgstoši apspriesti ar nozarē strādājošajiem un nevalstiskajām organizācijām, tā arī nevienojoties par izskatīšanai valdībā nododamo redakciju.
Cirstu vairāk
Iniciatīvas «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» aizsācēji – vairākas organizācijas un privātpersonas – atklātā vēstulē norādīja, ka ZM rosinātie grozījumi MK noteikumos «Par koku ciršanu mežā», «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos» atļautu kailcirtes Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē, kā arī samazinātu izcērtamo koku caurmēru visā Latvijā, atļaujot cirst arvien jaunākus mežus. «Zaļie» pārmeta peļņas kāro meža īpašnieku mēģinājumus iznīcināt Latvijas «zaļo zeltu», neatstājot dabiskus mežus nākamajām paaudzēm.
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka MK noteikumu grozījumu mērķi ir efektīvāk izmantot zemi, veidot augstvērtīgus mežus, nodrošināt nozares ilgtermiņa attīstību, sniegt pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī radīt saprātīgus un sasniedzamus mežu apsaimniekošanas nosacījumus.
Vēlas atsaukt
Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB), kuras pārstāvji piedalās iecerēto likumdošanas izmaiņu apspriešanā, trešdienas, 13. decembra, kopsapulcē ir pieņēmusi lēmumu lūgt ZM apturēt priekšlikumu virzību un diskusijas par grozījumiem.
Iepriekš LMĪB izplatīja paziņojumu par «Melnā čiekura» balvas piešķiršanu iniciatīvas «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» autoriem, norādot uz, iespējams, apmaksātu apmelošanas un biedēšanas kampaņu, izplatot viltus ziņas un neargumentētas prognozes par iecerētās kārtības ietekmi uz vidi un meža resursiem.
««Melnais čiekurs» simboliski apzīmē sapuvušu čiekuru,» pauž LMĪB pārstāvji, «tā sēklās iniciatīvas pārstāvju aktivitāšu rezultātā vairs nav dzīvības, nav nākotnes, tām nav dota iespēja dzīvot, izdīgt, pārtapt par spēcīgiem stādiem un jaunu mežu.»
Biedrība norāda, ka ceturtajai daļai Latvijas pilsoņu pieder mežs, cilvēki pret savu īpašumu izturas ar vislielāko cieņu un viņus virza mērķis pēc iespējas efektīvāk to apsaimniekot, lai arī bērniem un mazbērniem būtu iespēja gūt gan emocionālo, gan materiālo labumu.
Nevar atjaunot
«Grozījumu mērķis ir novērst absurdo situāciju, kad aptuveni 16% teritorijas, kas atrodas no 300 metriem līdz pieciem kilometriem no Baltijas jūras, pēc koku ciršanas vairs nav iespējams kvalitatīvi atjaunot priežu mežus. Patlaban tur ir atļautas tikai izlases cirtes, kurās saulmīles priedes neaug. Diemžēl nākamās paaudzes varēs teikt «paldies» mūsu zaļajiem aktīvistiem par lazdājiem un bērzu audzēm piejūras ainavā, kurā priežu vairs nebūs,» brīdina meža īpašnieki.
LMĪB apvienojušās 11 meža īpašnieku nevalstiskās organizācijas no visas Latvijas, viņu vidū meža īpašnieku apvienība «Bārbele» no Vecumnieku novada.
LKF respektē LMĪB ieteikumu ZM atsaukt grozījumus, tomēr K. Klauss uzsver, ka turpinās strādāt, lai sasniegtu MK noteikumu grozījumu mērķus – efektīvu zemes izmantošanu, kvalitatīvu koksnes resursu palielināšanu, labāku jaunaudžu ataugšanu, nozares produktivitātes celšanu.
Sakopts, ne sapuvis
K. Klauss pauž: «Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu valstisku un tautsaimniecībai svarīgu jautājumu risināšana Latvijā reti kad norit konstruktīvi, bet pārsvarā to pavada emocionāli pārsātinātas un vāji argumentētas diskusijas, kurās netiek meklēts veids, kā izdarīt labāk, bet gan – kā nedarīt. LKF ir pārliecināta, ka grozījumu atlikšana būtu kļūda. Tie nepieciešami Latvijas tautsaimniecībai, un mēs nebeigsim to atgādināt.»
LMĪB uzsver, ka priekšlikumi balstījās uz Latvijas zinātnieku daudzu gadu pētījumiem, norādot uz oponentu neargumentētajiem iebildumiem, ka «priedes nemaz nav jāatjauno, jo tās var augt vairākus simtus gadu».
Balvas «Melnais čiekurs» dibinātāji aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp labklājība mūsu valstī, iespēja ogot, sēņot un atpūsties sakoptā, nevis sapuvušā mežā, kā arī iespēja saimniekot savā zemē, atbalstīt meža īpašnieku tiesības.
VIEDOKLIS
«Bauskas Dzīve» aicināja Jāni Folkmani no meža īpašnieku biedrības «Bārbele» sniegt skaidrojumu par grozījumiem un to izraisīto konfliktu.
Kāds ir mērķis ieteikto ciršanas kritēriju maiņai? Vai tā ir zinātniski un praksē pamatota?
– Meža nozare kā daļa no zemkopības apsaimnieko vienu no galvenajiem atjaunojamiem resursiem – mežu. Mežkopība kā savu ieguldījumu valsts tālākajā attīstībā saskata produktīvāka un kvalitatīvāka meža audzēšanu, vairojot gan valsts konkurētspēju koksnes produktu tirgos, gan arī paaugstinot mežu vērtību. Pašlaik spēkā esošie ciršanas kritēriji ir neelastīgi. No vienas puses, meža īpašniekam noteikumu grozījumi dotu lielāku brīvību izlemt, kad savu mežu cirst, no otras puses, – lielāka brīvība nozīmē arī lielāku atbildību.
Grozījumi netiek virzīti pēkšņi un steigā, kā tas tiek pasniegts. Par šiem jautājumiem nozare atklāti diskutējusi vairākus gadus. Ierosinātie grozījumi ir pamatoti gan zinātniski, gan balstīti vietējā un kaimiņvalstu praksē.
Ciršanas caurmēru samazināšana dos meža īpašniekiem lielāku brīvību saimniecisko lēmumu pieņemšanā un tuvinās mūsu normatīvo regulējumu Igaunijai, kur noteiktie ciršanas caurmēri ir vēl zemāki. Valstij nevajadzētu noteikt ierobežojumus, kas mežu uzpircēju interesēs mākslīgi pazemina meža īpašumu tirgus vērtību. Somijā šādi ierobežojumi vispār nepastāv.
Kā komentējat «zaļo» pārmetumus, ka ciršanas nosacījumu atvieglošana apdraud mežu vides saglabāšanu? Par cik varētu pieaugt cirsmu platības, un vai tas var kļūt kritiski?
– Manuprāt, ir aplami ciršanas noteikumos ierosinātās izmaiņas saistīt ar ciršanas apjomu stihisku palielināšanos un meža vides apdraudējumu. Te salīdzinājums – ja saimnieks iestāda kartupeļus, tad viņš tos parasti nenorok nākamajā dienā, bet rušina un audzē zināmu laiku, kamēr ienākas pieklājīga raža. Šķiet, grozījumu oponenti vēlas sabiedrībai iegalvot, ka visi meža īpašnieki metīsies savu mežu «norakt pa tīro» jau nākamajā dienā pēc grozījumu pieņemšanas. Turpinot līdzību – pašlaik noteikumi paredz, ka savus kartupeļus jūs drīkstat ievākt tikai vēlu rudenī un pēc noteikta datuma. Savukārt grozījumi ļautu ražu ievākt tad, kad tā ir nogatavojusies un saimniekam visvairāk nepieciešama.
Vēlos uzsvērt, ka apspriestajos noteikumos ir virkne striktu saimniecisko ierobežojumu, kas netiek mainīti un paliek spēkā. Mežu nozari nereglamentē tikai šie ciršanas noteikumi. Ir vesels saraksts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka gan dabas aizsardzības prasības, gan meža atjaunošanas un kopšanas kārtību.
Tā vien šķiet, ka «zaļo» eksistences pamats ir pārmetumu izteikšana meža nozarei. Der atcerēties, ka Latvijas mežu vides saglabāšanai valstī jau sen ir izveidotas ievērojamas platības ar stingriem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Ciršanai pieejamās, bet ne obligāti izcērtamās koksnes apjoms saimnieciskajos mežos grozījumu rezultātā pieaugs. Taču mežizstrādi regulē koksnes tirgus, valstī pieejamās mežizstrādes un koksnes pārstrādes jaudas. Tāpēc vērā ņemams cirsmu platību pieaugums nav sagaidāms.
Kādas priekšrocības iecerētie grozījumi dotu īpašniekiem?
– Būtiskākais būtu meža īpašumu vērtības pieaugums. Meža īpašuma ekonomisko vērtību lielā mērā nosaka tas, cik daudz un cik vērta ir likumīgi pieejamā koksne. Noteikumu grozījumu rezultātā likumīgi iegūstamās koksnes apjoms būs lielāks. Kolēģi ir aprēķinājuši, ka līdz ar noteikumu grozījumu pieņemšanu visos privātajos mežos pieejamās koksnes apjoms varētu pieaugt par nepilniem 28 miljoniem kubikmetru. Naudā tas papildus nozīmē aptuveni vienu miljardu eiro. Tātad īpašniekiem būs daudz lielāka motivācija īpašumu paturēt un apsaimniekot ilgtermiņā, nevis lūkot «par sviestmaizi» notirgot, piemēram, svešzemju pensiju fondiem.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
