Dienvidkoreja un tās pilsēta Phjončhana februārī bija pasaules uzmanības centrā. Tur notika XXIII Ziemas olimpiskās spēles.
Spēļu laikā Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā atklāja Latvijas vēstniecību, notika biznesa forums. Oficiālās delegācijas vidū bija arī mūsu uzņēmumu pārstāvji: Toms Auškāps no akciju sabiedrības «Balticovo» un Vladimirs Barskovs no SIA «Bauskas alus».
Programma divām dienām
Ierodoties noteiktajā laikā uz sarunu ar V. Barskovu, protams, pirmais jautājums bija: «Kādi iespaidi par Olimpiskajām spēlēm?» Uzņēmēja atbilde pārsteidza: «Phjončhanā nebijām, Olimpiskās spēles neredzējām.»
Latvijas uzņēmēju brauciens uz Dienvidkoreju bija pieskaņots Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītei šajā Āzijas valstī. Taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotā pro-gramma bija divu dienu gara. Tā noslēdzās vienlaikus ar R. Vējoņa vizīti. Atceļā no Seulas uz Helsinkiem un tālāk uz Rīgu uzņēmēji lidoja kopā ar valsts vadītāju.
«Protams, gribējās Korejā būt ilgāk, ne šajā valstī, ne tās kaimiņos Ķīnā vai Japānā neesmu bijis. LIAA varu uzteikt par programmu kopumā – viss pārdomāti, ērti un saskaņoti. Tomēr ekskursijām varēja kādu dienu papildus atvēlēt,» sūrojas V. Barskovs.
Smaids no sejas nenozūd
Taču pat divās dienās ieraudzītais Dienvidkorejas mazumiņš radījis daudz patīkamu asociāciju. Tā ir ļoti tīra, sakopta un sakārtota valsts, vismaz galvaspilsēta un tai tuvējās pilsētas. Korejieši izceļas ar laipnību un smaidu. Pat gadījumos, kad smaidīšana un sirsnīgā runāšana nekādu rezultātu nedod, jo puses savā starpā tā arī nav sapratušās, labsirdīgā grimase no sejas korejiešiem nenozūd.
Galvaspilsētas iestādēs, arī viesnīcā, personāls pārvalda angļu valodu. Taču šīs prasmes V. Barskovs ļoti interesanti raksturo: «Tā angļu valoda, kurā ar mums centās runāt vairums korejiešu, nav angļu valoda, kuru mēs pārvaldām. Nereti veidojās diezgan komiskas situācijas, kas beigās tomēr tika atrisinātas. Ja ne citādi, tad ar smaidu.»
Bez kaklasaites
Atlidojot uz Seulu un iekārtojoties viesnīcā, V. Barskovs konstatēja – kaklasaite palikusi mājās. Viesnīcas reģistratūrā viņš neko daudz neskaidroja, vien parādīja administratoram, kāds apģērba gabals nepieciešams. Tūlīt pat galdā tika liktas vairākas kaklasaites, atlika izvēlēties piemērotāko.
Problēmas sākās maksāšanas brīdī – viesnīcas terminālis «nepazina» nevienu V. Barskova bankas karti. «Dažādās» angļu valodās runājot, tika panākts, ka noformēs čeku. Līdzās citai informācijai tajā bija jānorāda maksātāja vārds un uzvārds. Trīs reizes V. Barskovs to rakstīja, un trīs reizes viņam dokumentus atdeva atpakaļ. «Vairs neatceros, kā mums saruna beidzās, taču izrādījās, ka ailītē bija nepieciešams mans paraksts. Ilgs laiks pagāja, kamēr ieguvu kaklasaiti komplektā ar administratora smaidu. Pilnīgi iespējams, dažā citā viesnīcā būtu nonākuši līdz konfliktsituācijai,» teic uzņēmējs.
Importa aģentūra
Kā divu dienu vizītes nozīmīgāko lietu V. Barskovs min biznesa forumu. Tajā mūsu uzņēmējiem bija iespēja tikties ar Dienvidkorejas kolēģiem. Teritorijas ziņā Dienvidkoreja ir maza – 100 210 kvadrātkilometru, tā nav pat divreiz lielāka par Latviju. Taču Korejā mīt aptuveni
50 miljoni iedzīvotāju, apmēram puse dzīvo Seulas aglomerācijā.
Tādēļ Korejā ir tāds mums nepierasts administratīvais resors – importa aģentūra. Tās uzdevums ir nodrošināt nepieciešamo preču un produktu piegādi Dienvidkorejai. «Pirmajā brīdī tas daudzus no mums cerīgi pārsteidza – nu tik varēsim savu produkciju sūtīt uz Koreju! Taču kāds no mūsējiem pārējos drīz vien nosēdināja uz zemes. Viss nav nemaz tik vienkārši. Visapgrūtinošāk ir iegūt sertifikātu, kas ļautu Latvijā ražotai pārtikai nonākt korejiešu veikalos. Par šo savu ne visai vieglo pieredzi ar mums dalījās uzņēmuma «Latvijas Piens» pārstāvji,» stāsta V. Barskovs.
Uzņēmējiem bija izbraukums uz kādu Seulas pievārtē esošu milzīgu piena kombinātu. Daudz kas no ražošanas netika atklāts, tomēr uzņēmēji saprata, ka piens šeit, visticamāk, tiek gatavots no ievestā pulvera. Iekļūt tā piegādātāju vidū Latvijas uzņēmējiem būtu liela veiksme.
Alus dzēriens
Kā nozares pārstāvis V. Barskovs interesējās par korejiešu alu. Pats gan viņš šo dzērienu nelieto, taču to nobaudījušie latvieši visi kā viens apliecinājuši – tas nav alus. Korejā pudelēs pilda alus dzērienu. Tika secināts, ka specifiskās piegaršas iemesls varētu būt rīsu izmantošana miežu vietā. Vai korejiešus uzrunātu Latvijā brūvētais miestiņš, maz ticams. Tomēr interesi V. Barskovs izraisīja ar citu produktu – tējas sēnes dzērienu «Dr. Kombucha». Kā tējas sēnes izcelsmes vieta minēta Ķīna, Japāna un Koreja.
Uz Āziju V. Barskovs bija aizvedis sešas pudeles Bauskā tapušā dzēriena. Korejas uzņēmēji, to nosmeķējuši, atzina: «Der!» Ražotājam tika lūgta papildu informācija par izejvielām, ražošanas tehnoloģiju un iekārtām. Daži interesenti šovasar iecerējuši Eiropas apmeklējuma laikā ierasties arī Latvijā un atbraukt līdz Bauskai.
«Es zinu, cik sarežģīts ir šāds pārrobežu bizness. Korejiešu iespējamā vizīte vasarā Bauskā vēl neko nenozīmē. Taču vienlaikus mēs saprotam, ka «Dr. Kombucha» Korejas tirgum varētu būt interesants. Iespējams, atzinību tur izpelnītos arī citi mūsu dzērieni, taču to uzglabāšanas ilgums nav piemērots tik tālam ceļam. «Dr. Kombucha» pudelē var turēt 90 dienas,» skaidro V. Barskovs.
Labāk skatīties televīzijā
Noslēdzot sarunu par biznesu, nevaru nepavaicāt par Olimpiskajām spēlēm. Vai tiešām nemaz un nekas no šī notikuma nav pamanīts? V. Barskovs atzīst, ka miljonu pilsētā Seulā olimpiādes esamība valstī bijusi iezīmēta vien dažos stendos lidostā. Citviet galvaspilsētā reklāmas saukļu par 200 kilometrus attālajā Phjon-čhanā notiekošo sporta forumu neizdevās ieraudzīt.
«Protams, mēs runājām par Olimpiskajām spēlēm. Tika pārspriesta iespēja veikt nozīmīgas korekcijas darba kārtībā un «aiztriekties» uz Phjončhanu. Taču zinātāji mūs pārliecināja – nav vērts. Phjončhanā bija ļoti auksts, sacensību norisi nepatīkami ietekmēja vējš. Paklausījām zinātājiem un nelielu ieskatu par Olimpiskajām spēlēm guvām, viesnīcā tās skatoties televīzijā,» stāsta V. Barskovs.
Ļoti skaisti cilvēki
Vienā no brīvajiem vakariem baušķenieks kopā ar dažiem kolēģiem devās vakariņās uz netālo restorānu, kā izrādījās, vidējas klases gana pieklājīgu ēstuvi. Eksotiskas nacionālās maltītes baudīšanai līdzbiedri nebija noskaņoti, tādēļ vīri nolēma pasūtināt jēra gaļas ēdienus. «Nemācēšu pateikt, kas tas īsti bija, ko baudījām, bet bija garšīgi. Gaļa tika pagatavota uz dzīvās uguns pie mūsu galdiņa. Arī cenu nevarēšu komentēt, cipari bija lieli. Valūtas kurss noteic mainīt vienu eiro pret 1400 Dienvidkorejas voniem. Toties pavāra smaidu un laipnību baudījām bez papildu maksas,» secina V. Barskovs.
Nelielo ieskatu par Dienvidkoreju viņš papildina ar atziņu, kas gūta izbraucienā uz aptuveni 60 kilometrus attālo šokolādes ražotni. Ceļš uz nelielo pilsētiņu bijis līkumains, taču visos krustojumos izbūvēti divu līmeņu viadukti, braucēju drošība visā ceļa garumā ir pirmajā vietā. V. Barskovs novērojis, ka viesnīcā, restorānā, arī citās iestādēs strādā tikai korejieši. Tas nedaudz izbrīnīja, jo mums, eiropiešiem, šķiet, ka ķīniešu atšķiršana no japāņiem vai korejiešiem ir liela māka. «Es arī tā biju domājis. Taču pirmie sastaptie korejieši un zinātāju skaidrojums mani izmācīja – korejieši, es atvainojos viņu kaimiņiem, ir ļoti skaisti. Laikam ritot, pārliecinājos, ka tas tiešām tā ir,» iespaidus par Dienvidkoreju, ko no Latvijas šķir 7200 kilometru, noslēdz uzņēmējs Vladimirs Barskovs.
FAKTI
Dienvidkoreja ir prezidentāla republika Āzijas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula.
Platība ir 100 210 kvadrātkilometru. 2016. gadā tajā dzīvoja 51,25 miljoni iedzīvotāju, aptuveni puse mīt Seulas aglomerācijā.
Augsti attīstīta valsts. Dienvidkoreja ir pasaules desmitā lielākā ekonomika, un trešā lielākā Āzijā. Visā pasaulē ir pazīstami tādi Dienvidkorejas zīmoli kā «Samsung», «Hyundai» un LG.
No 2007. līdz 2017. gadam Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimuns bija Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs.
Avots: delfi.lv.
