Vēl pavisam nesen šķita, ka notikumi, kas saistīti ar koronavīrusu, risinās tālu prom un mūs neskars. Bet pēdējās nedēļas laikā Eiropa ir pasludināta par koronavīrusa epicentru, Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija, aizslēgta robeža un aizliegti visi publiski organizēti pasākumi, tai skaitā arī dievkalpojumi baznīcā. To mūsu ģimene ir piedzīvojusi arī uz savas ādas.
1. martā kopā ar ģimeni biju devies uz savu maģistrantūras izlaidumu Zviedrijā. Tajā brīdī Zviedrijā bija tikai 14 saslimšanas gadījumu uz 10 miljoniem iedzīvotāju. Kad atgriezāmies Latvijā, 12. martā Zviedrija pasludināta par bīstamu zemi ar teju tūkstoš saslimšanas gadījumiem.
Vai Dievs mūs grib brīdināt?
Pēdējās dienās nepārtraukti saņemam aicinājumu saistībā ar infekcijas slimības «Covid-19» izplatību mazgāt rokas, ieturēt distanci no citiem cilvēkiem, slēgt visus organizētos pasākumus utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un vajadzīgi. Bet baidos, ka ar to vien pandēmijas apturēšanai ir par maz.
Koronavīruss un nāves tuvums liek daudziem izvērtēt savu dzīvi – vai Dievs grib kaut ko nopietnu pateikt visai liberālajai Eiropai? Mums vajadzētu atzīt, ka Eiropā grēks tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts, un tas nekādi nevar Dievam patikt. Mākslīgie aborti, dzimumu sajaukšana un īpaši – laulības pārkāpšana tik daudzos veidos, ka pat kauns par to runāt. Arī Latvijā ir pietiekami daudz ietiepīgo, kas neprecas un grib, lai legalizē viņu bezatbildību. Arī homoseksuālismu mums arvien vairāk grib uzspiest kā normu, pat «izglītojot» mazus bērnus.
Varbūt Dievs caur šo ārkārtas situāciju grib ļoti nopietni mūs brīdināt, lai nemeklējam vaininieku ārpus sevis, bet gan izmeklējam katrs savu sirdi. Vai neesam noticējuši, ka var dzīvot kopā tāpat bez laulības? Vai esam savus bērnus gatavojuši nopietnai laulības dzīvei? Vai esam iedomājušies, ka par savu dzīvi mums nebūs jāatbild Dieva priekšā? Nožēlosim grēkus un sauksim uz Dievu! Mums tik ļoti vajag Dieva žēlastību un palīdzību.
No egoisma uz atbildīgu rīcību
Latvijā daudzviet izcēlusies panika, cilvēki izpērk veikalus. Rodas izjūta, ka bīstamākais nav šis vīruss, bet gan mūsu alkatība un vienaldzība pret citiem, ko citā vārdā sauc par egoismu. Tā nav tikai pandēmijas laika problēma, bet bijusi jau ilgi pirms tam. Vai nav tā – ka par daudz centrā esam bijuši mēs paši – hobiji, ballītes, ceļojumi, izklaides –, ka par saviem apkārtējiem bieži aizmirsām? Līdz šim ir bijis tik liels piedāvājums, ko darīt pēc darba, ka vairs neatlika laika Dievam un līdzcilvēkiem.
Bet tagad viss notiekošais mūs arvien vairāk spiedīs sevi un savas intereses nolikt malā un parūpēties par saviem tuvākajiem. Tikai visiem kopā rīkojoties atbildīgi, varēsim pārlaist pandēmiju ar mazākiem zaudējumiem. Koronavīruss Itālijā izrādījies vislipīgākais tieši cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem – 80% gadījumu. Bērni līdz 18 gadiem slimo tikai 1,2% gadījumu. Aicinu jauniešus padomāt par vecāka gadagājuma kaimiņiem, kolēģiem, parūpēties par viņiem un aizsargāt.
Lai Dieva miers vada mūsu rīcību! «Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.» (Filipiešiem 4:7)
Vienosimies lūgšanā!
Kad vēl iepriekš Latvijā bija ārkārtas situācija? Pirms 30 gadiem, kad valsts atguva savu neatkarību. Toreiz simtiem un tūkstošiem cilvēku pulcējās kopā baznīcā, lai lūgtu par brīvību un neatkarību, un Dievs uzklausīja šīs lūgšanas un deva brīvību. Arī šodien ārkārtas situāciju cilvēks var pārdzīvot ar nopietnu lūgšanu. Vienosimies kopējā lielā lūgšanā! Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Lūgsim:
Kungs Dievs, piedod mums!
Kungs Dievs, žēlo mūs!
Kungs Dievs, nenovērs no mums savu vaigu!
Un visas savas sirds lūgšanas ieliekam tajā lūgšanā, ko Tu mums esi mācījis: «Mūsu Tēvs debesīs…».
Un visbeidzot – lai mūs iedrošina Kristus vārdi: «To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!» (Jāņa ev. 16:33)
«Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos! Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.»
(Psalms 91: 2–5)
