Astoņi Bauskas novada kori, kā arī pa vienam no Iecavas un Rundāles novada sestdien, 7. aprīlī, žūrijai rādīja savu gatavību šīs vasaras Dziesmu svētkiem.
Pēc vairāk nekā divu stundu darba žūrija sirsnīgus vārdus veltīja visiem skates dalībniekiem. «Paldies katram dziedātājam, visiem diriģentiem un palīgiem par darbu!» tā savu uzrunu koristiem sāka žūrijas priekšsēdētājs, Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags. «Gaišas acis, smaidu un lielisku repertuāra zināšanu!» turpināja virsdiriģents. Dziedātājus viņš aicināja beigt «draudzēties» ar nošu grāmatiņām un šos «špikerus» nolikt malā. Un tad neaizmirst turpināt šo skaisto un svētīgo darbu – dziedātmācīšanos.
Jāstrādā un jāstrādā
Dziesmu svētku virsdiriģente Aiva Birziņa izteica priekšlikumu meklēt iespēju citu gadu skati rīkot kādā saulainākā un gaišākā, dziedāšanai piemērotākā zālē. Savukārt svētku virsdiriģente Māra Marnauza vēlēja ilgi neturēt prātā skatēs iegūtos punktus un žūrijas vērtējumu. Viņa aicināja visus kolektīvus turpināt gatavoties svētkiem pacilātā un jaukā noskaņojumā.
Žūrijas loceklis, Dziesmu svētku noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» sadziedāšanās nakts mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols sacīja: «Desmit koru dziedājumā es dzirdēju daudz darba un nedarba. Jebkuram korim, kas ar savu sniegumu ir apmierināts un varbūt nav tik ļoti apmierināts, līdz Dziesmu svētkiem jāturpina strādāt. Regulāri katru nedēļu jāstrādā un jāstrādā.»
Simtgades svinību kulminācija
«Mūsu koru spēks slēpjas cilvēkos. Dziedātāji paši bieži vien to nenovērtē. Viņi bieži vien nesaprot, cik labu darbu viņi dara. Ja viņi stāv uz skatuves un ir pārbijušies, tad es nesaprotu, kāpēc. Tie taču ir svētki! Jebkura dziedāšana mums ir svētki. Viena otra šķībāka nots lai nesabojā šo svētku izjūtu! Latviešu cilvēks grib dziedāt, un, galvenais, – viņš to prot. Ar savu tautasdziesmu latvietis var iekarot visu pasauli. Ar šādu apziņu un lepnumu par sevi jākāpj uz skatuves. Arī Mežaparka Lielajā estrādē, arī pēc noslēguma koncerta beigām, kad sāksies lielā sadziedāšanās nakts. Es ceru un ticu, ka šī nakts kļūs par Latvijas valsts simtgades krāšņāko, skanīgāko un skaistāko notikumu. Tā būs mūsu simtgades kulminācija,» pārliecināts J. Ozols.
Jāiekļūst finālā
Bauskas koru apriņķa virsdiriģents Uģis Matvejs skates rezultātus «Bauskas Dzīvei» nekomentēja: «Koru uzstāšanos es nedzirdēju, tādēļ man par to nav viedokļa. Taču es zinu, kā visi kolektīvi ir strādājuši, ticu, ka viņi turpinās strādāt tikpat cītīgi. Par žūrijas vērtējumu varu teikt tikai vienu – korim «Mežotne» jābūt pusfinālā. Tur būs iespēja cīnīties par iekļūšanu «Koru karu» finālā.»
Koristu stāsti
Dzied laukos un pilsētā
Jānis Meļķis, baušķenieks, dzied jauktajos koros «Dzīle» un «Kamarde». Viņš ir arī vokālā ansambļa «Eliksīrs» dalībnieks, saviesīgos vakaros ļoti bieži redzams ar ģitāru rokās. «Koris – tas ir kas cits nekā dziedāšana ansamblī vai vienam. Atšķiras arī kolektīvi laukos un pilsētā. Laukos ļaudis ir vienkāršāki, atvērtāki. Jebkura uzstāšanās, dažreiz arī mēģinājums ir notikums. Dziedāšana «Kamardē» sniedz tīras, sirsnīgas emocijas. Savukārt pilsētnieki ir izvēlīgāki. «Dzīlē» valda pavisam cits asumiņš, atraisītība.»
Pirmo reizi Mežaparkā
Lienīte Ivanova, sieviešu kora «Runda» dalībniece. Korī dzied tikai otro gadu. Viņu ieinteresēja garīgās dziesmas, ko koris izpilda Ziemassvētkos baznīcā. Tas kalpoja par stimulu pašai iesaistīties kora dziedāšanā. Viņa atklāj: «Es nekad neesmu bijusi Mežaparka Lielajā estrādē nedz kā skatītāja, nedz kā dziedātāja. Tādēļ šos svētkus gaidu kā līdz šim nepieredzētu brīnumu. Esot dziedātāju rindās, gribu just spēku, pārliecību, cik Latvija ir stipra, cik skaisti skan mūsu dziesmas un cik mēs visi esam laimīgi.»
Ar alus muciņu mašīnā
Roberts Kreicbergs jauktajā korī «Iecava» dzied kopš tā dibināšanas, vairāk nekā 45 gadus. Viņš atceras, kā dziedāšanas pirmsākumos uz Rīgu braukuši ar vairākām mašīnām. Vienā vestas guļamlietas, citā braukuši koristi. Vēl speciāli uz galvaspilsētu gādāts dziedātājiem ēdamais, nepiemirstot arī par muciņu alus. Stāvot koristu rindās Mežaparka estrādē, visskaistākās emocijas viņam raisījušās, izpildot «Lauztās priedes». «Es dziedāju, skatījos estrādes apkārtnes kokos, un man šķita, ka redzu vēja spēku un priežu spītīgo pretim turēšanos,» atceras R. Kreicbergs.
Vecmāmiņas darinātajā tērpā
Inga Muižniece dzied jauktajā korī «Mežotne», viņas stāsts:
«Es nevaru nedziedāt. Man ir jāturpina tas, ko darīja mana vecmāmiņa, kura piecdesmitajos gados dziedāja Bauskas kultūras namā. Tētis dziedāja Bauskas ceļu daļas vīru korī, mamma visu mūžu bija Bauskas skolotāju kora «Daina» dalībniece. Iestājoties universitātē, kļuvu par Daumanta Gaiļa vadītā jauktā kora «Juventus» dziedātāju. Tradīciju turpina vecākā meita Diāna, kura dzied Emīla Dārziņa jauktajā korī Rīgā. Kad pirms diviem gadiem atsāku dziedāt «Mežotnē», kora noliktavā man nebija tautastērpa. Tādēļ skatē esmu tērpusies pati savā Zemgales tautastērpā. Tajā vairākas lietas darinājušas un valkājušas mamma un vecmāmiņa. Tas ir tik personiski, ka tērpā jūtos ļoti īpaši.»
Dvēseli pabarot
Dace Liepa, jauktā kora «Kamarde» vadītāja, Dziesmu svētkos Rīgā piedalījusies gan kā dziedātāja, gan arī kā skolēnu kora diriģente. Taču ar jaukto kori šī viņai ir pirmā tik atbildīgā skate, un būs arī pirmā dalība svētkos Rīgā.
D. Liepa stāsta: «Mana visskaistākā kora dziesma ir Lūcijas Garūtas «Mūsu Tēvs». To dziedot, emocijas vienmēr uzvirmo. Vajadzēja tā sagadīties, ka skatē mēs tieši to arī izlozējām. Esmu ļoti satraukusies. Taču ceru tikt pāri bailēm, droši diriģēt kori un turpināt strādāt līdz pat 8. jūlija vakaram. Tur, Mežaparka Lielajā estrādē, es gribēšu dvēseli pabarot, ļaut tai lidot pāri koku galotnēm.»
Vienkārši – jādzied
Ilga Orupe, Gunita un Gatis Kugrēni un Elīna Pole ir trīs paaudzes, kas sastapušās jauktajā korī «Mēmele». «Sievasmāte, sieva, meita dzied. Kad mani aicināja, nebija citas izvēles kā piekrist. Viņas te runā par satraukumu, par kaut kādu atbildību. Es vienkārši nāku un dziedu no sirds,» tā savus pirmos iespaidus par dziedāšanu korī atklāj Gatis Kugrēns. Pieredzes bagātākās dziedātājas Ilgas Orupes norādījums jaunajiem ir īss: «Lai arī kāds būtu nogurums pēc nakts, no rīta visiem jābūt Mežaparka estrādē.» Iespēja ar lielo kopkori uzstāties Mežaparka estrādē bija galvenais iemesls, kādēļ ģimnāziste Elīna Pole iesaistījās jauktajā korī: «Par Dziesmu svētkiem daudz esmu dzirdējusi. Esot grūti, esot interesanti. Gribu par to pārliecināties pati.»
Tēva nopelns
Helēna un Ainis Mēneši, viņu dēls Jānis Mēnesis un meita Aija Varkale ir jauktā kora «Grenctāle» dalībnieki. Vēl viena meita Vēsma Mēnese dzied korī «Anima» Rīgā. Helēna un Ainis atceras 1973. gadā Dziesmu svētkos izpildīto «Gaismas pili», kad estrādes malās stāvēja padomju armijas karavīri. Aijai svētku vēsture nav tik sena, bet dēlam Jānim šovasar būs pirmā uzstāšanās Meža-parka estrādē. «Negribēju būt atpalicējs ģimenē. Vecāki, abas māsas dzied, tādēļ arī es nolēmu pievienoties. Tas, ka esam tāda dziedoša ģimene, ir tēva nopelns. Esmu priecīgs, ka beidzot iesaistījos korī. Šīs vasaras svētki man būs jauns, nebijis piedzīvojums,» teic Mēnešu ģimenes jaunākais korists Jānis.
Bauskas koru apriņķa skates rezultāti
