Ministru kabineta piešķirtais viens miljons latu ES referenduma sagatavošanas kampaņai sabiedrībā radījis rezonansi. Bet vai visi ir iedziļinājušies jautājumā, kā šī nauda tiks izmantota?
Ministru kabineta piešķirtais viens miljons latu ES referenduma sagatavošanas kampaņai sabiedrībā radījis rezonansi. Bet vai visi ir iedziļinājušies jautājumā, kā šī nauda tiks izmantota?
Reģionālo laikrakstu žurnālistiem, kuri piedalījās Ārlietu ministrijas organizētā seminārā par ES jautājumiem, bija iespēja tikties ar Latvijas Universitātes profesori, politikas zinātņu doktori Žanetu Ozoliņu. Viņa sniedza ieskatu kampaņas būtībā, ko «Bauskas Dzīve» īsi atreferē saviem lasītājiem.
Divas iespējas
Organizējot kampaņu, bija divas iespējas, teica Ž. Ozoliņa. Pirmā – noalgot vienu sabiedrisko attiecību firmu, dot tai naudu ar domu – ņemiet un dariet, ko gribat, jūs esat profesionāļi, jūs zināt, kā to lietu virzīt. Ko mēs, valsts, jauksimies iekšā… Kāda būtu reakcija šādā gadījumā, īpaši, atceroties iepriekšējās parlamenta vēlēšanas? Negatīva.
Ir izraudzīts otrais variants – tautas kampaņa. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupas (saīsināti – vadības grupa) uzdevums ir aicināt iesaistīties referenduma gatavošanā ikvienu, kas to grib darīt, arī Eiropas Savienības pretiniekus. Stratēģijas uzbūves princips – profesionāļi dara savu darbu, un tie, kuri vēlas, var pievienot savu potenciālu. Tās ir nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, augstskolas. Tas ir partnerības princips, kas ielikts kampaņas pamatā.
Galvenās sastāvdaļas
Kad stratēģija bija pieņemta, tad formulēja kampaņas galvenās sastāvdaļas: pirmā sadaļa attiecas uz informēšanu. Tās sākums ir kopš aprīļa. Konkrēti tas izpaudīsies kā speciāli ielikumi laikrakstos, brošūrās, dažādās faktu lapās. Informēšana ilgs līdz 20. septembrim. Paredzēts, ka informēšanas «smagumam» jābūt aprīlī un maijā.
Nākamā kampaņas pakāpe – diskusija. Tam ir loģisks pamatojums – vispirms cilvēks saņem zināšanas, noskaidro, kas ir kas, un pēc tam iesaistās diskusijās, sarunās, apmainoties viedokļiem, strīdoties, konfrontējot savus uzskatus ar citiem. Šajā kampaņas sadaļā organizētāji vēlas maksimāli iesaistīt arī eiroskeptiķus, cilvēkus, kuri apšauba kādu jautājumu. Diskusija, ja visi runā vienā balsī, nav diskusija, tas ir monologs. Šāds paņēmiens izvēlēts, lai maksimāli konfrontētu dažādus viedokļus.
Šis kampaņas posms turpināsies arī vasaras mēnešos, par ko dzirdēti noraidoši izteikumi, vai tas būtu piemērotākais laiks. Iecerēts, ka uz rajoniem brauks dažādi speciālisti. Tā kā dzīvojam ļoti modernā laikmetā, diskusija jāsaprot plašāk, nevis ierasti – sanāk vienā telpā, apsēžas pie galda un runā. Diskusijas, piemēram, var rīkot televīzijā. Tiks organizētas arī ekspertu diskusijas, kurām sekos plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un sagatavos publikācijas dažādos izdevumos. Tādējādi diskusija tiks iznesta ārpus vienas telpas.
Pēc tam sekos kampaņas trešā daļa jeb aicinājums. Proti, tas būs aicinājums doties balsot. Kampaņas noslēguma daļa sāksies augusta otra- jā pusē. Tad līdzekļi tiks piešķirti medijiem, savu artavu saņems arī reklāmas speciālisti. Aicinājums izpaudīsies īpašās reklāmas publikācijās, «rullīšos» televīzijā u. c.
Ļoti cilvēcīgas bažas
Daļa kampaņas līdzekļu iedalīti arī sabiedriskās domas un noskaņojuma pētījumiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju satraukumu, kas saistīts ar Eiropas Savienību. Kādas ir galvenās bažas? Ļoti cilvēciskas. Pirmais jautājums ir – kas notiks ar bērniem? Vai viņi nākotnē dzīvos labāk vai sliktāk? Jāsniedz konkrēta atbilde.
Vēl ir izteikts satraukums – kas notiks ar bankām, cenām un pensijām? Ļoti liela kampaņas daļa tiks veltīta šo jautājumu noskaidrošanai. Trešais neskaidro jautājumu bloks ir saistīts ar laukiem – vai būs darba vietas, vai izputēs mazās saimniecības, vai būs līdzekļi, kas palīdzēs uzturēt mūsu nacionālo dzīvesveidu.
Cilvēki ir sapratuši, ka Latvijai jābūt pasaules daļai, ka tā ļoti ierobežotā jautājumu lokā var spriest tikai pati par sevi. Ļaudis apzinās – mākslīgi nevar ietekmēt valodu un identitāti. Bažas par neatkarību un identitāti mazinājis tas, ka robežas jau ir atvērtas, mēs esam ceļojuši un daudz redzējuši.
***
Uzziņai
Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupas adrese: Basteja bulvārī 14, Rīgā, LV-1050.
Tel. 7503222, fakss 7286672, epasts: .
***
Referendumi Baltijas valstīs
Lietuvā 10. – 11. maijā. Referendumā jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo. Vismaz 25% balsstiesīgo jābalso par. Rezultāts ir saistošs parlamentam.
Igaunijā 14. septembrī. Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Rezultāts nav saistošs parlamentam.
Latvijā 20. septembrī. Jāpiedalās vismaz 50% no tiem, kas piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās. No tiem vismaz 50% jānobalso par.
