Latvijā priekšvēlēšanu periodā veidojas visai interesanta situācija, kas, manuprāt, reizēm tiek mākslīgi sasprindzināta.
Latvijā priekšvēlēšanu periodā veidojas visai interesanta situācija, kas, manuprāt, reizēm tiek mākslīgi sasprindzināta. Es domāju – dažādu veidu tarifu pieaugumus.
Ekonomiskais un sociālais stāvoklis valstī joprojām ir samērā nestabils galvenokārt viena iemesla dēļ – nav iespējama situācijas redzama uzlabošanās bez sistemātiskas rūpniecības un lauksaimniecības, t.i., konkurētspējīgas ražošanas attīstības.
Tādēļ it kā varētu saprast 3. marta «piketu» pie Rīgas Domes… Bet, dzirdot un arī redzot, kas īsti tur bija pulcējušies, es sapratu, «no kurienes pūš vējš»!
Un manas aizdomas apstiprinājās nākamajā dienā, kad uzzināju Krievijas ļoti ātro reakciju šajā sakarā. Krievijas Domes, valdības un arī prezidenta administrācijas reakcija uz 3. marta notikumiem bija rūpīgi izplānota Krievijas specdienestu un Latvijā esošās piektās kolonnas provokācija.
Policijas rīcība šajā situācijā ir pilnīgi attaisnojama, jo sabiedrisko kārtību nedrīkst traucēt pat padomju militārie un civilie okupanti! Cilvēkiem, kuriem nav absolūti nekādu tiesību bļaustīties par cilvēktiesībām, jo paši tās nekad nav ievērojuši okupētās zemēs. Vēl viņiem nav pienākuma izjūtas, nemaz jau nerunājot par cieņu pret valsti, kurā viņi uzturas, un tās tautu.
3. marta akcija ir lielisks pierādījums tam, ka nedrīkst mīkstināt ne pilsonības, ne arī valodas likumu. Šo okupantu galvenā doma ir skaidra, un arī viņu mazbērni ir pārņēmuši šo cilvēku ideju, ka visi latvieši ir iznīcināmi. Tikai, kas viņus tad baros?
Krievija pārmet Latvijai krievu tiesību neievērošanu. Bet vai Krievijā tiek ievērotas to pašu krievu tiesības? Valstī regulāri neizmaksā algu, ir vēl augstākas cenas, īres un tarifu maksas, pilnīgs beztiesiskums dzīvībai bīstamās ražotnēs (raktuvēs). Jau «tradicionālie» nāves gadījumi ogļraktuvēs ar lielu upuru skaitu! Tā ir krievu aizstāvība? Karš Čečenijā! Kur šeit ir cilvēktiesības? Vienīgi mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka Krievijas politika ir meli, demagoģija un klaja bezkaunība.
Ja jau viņiem tā rūp krievu stāvoklis Latvijā, lai aicina visus uz savu varen plašo «paradīzi». Bet nē, tas viņiem nav izdevīgi! Ar kādiem apšaubāmiem argumentiem tad Krievija manipulētu turpmāk?
Cik ilgi vēl piekāpsimies? Tā vietā, lai risinātu jautājumu par repatriāciju, visu Latvijas piecdesmit gados nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un Krievijas atvainošanos sakarā ar piekopto genocīdu pret latviešu tautu, liela daļa mūsu politiķu nemitīgi taisnojas bezkaunīgās Krievijas politikas priekšā.
Runājot par policijas tā saucamo patvaļu, atcerēsimies zemnieku, mediķu utt. pasākumus pie Saeimas. Vai tur policisti kaut ar pirkstiņu piedūrās cilvēkiem? Nē! Tāpēc, ka nebija vajadzības, jo netika traucēta sabiedriskā kārtība.
Par savām tiesībām uz cilvēcisku dzīvi ir jācīnās, nemitīgi atgādinot valdībai par to. Taču piedāvājot savus priekšlikumus, kā risināt samilzušās sociālās problēmas. Jo arī valdībā (lai cik tas daudziem jocīgi šķiet) strādā cilvēki.
Lai kā mums gribētos atbalstīt tādas prasības, kādas daļēji tika izmantotas 3. marta akcijā, tomēr iesaku pirms katra konkrētā atbalsta izteikšanas vai neizteikšanas padomāt.
Krievija visvairāk baidās no tā, ka Latvija varētu beigt luncināties un baidīties šīs uzpūtīgās valsts priekšā.
Tādēļ tiek darīts viss iespējamais, lai stingri nacionāli noskaņoti latviešu politiķi tiktu nostādīti «necilvēku» lomā, lai mazinātu to ietekmi Latvijas dzīvē. Tādēļ, it kā cēlu mērķu vadīti, dažādi Latvijas politiskie spēki piedāvā bērnu aizstāvību pilsonības likuma sakarā, visādus ieteikumus valodas likuma mīkstināšanai, bet šīs ir slēpti veidotas provokācijas.
Toties 3. marta akcija bija tiešs Krievijas inscenēts «šovs». Bet tā kā Krievijas politiķi sevi ar šo «šovu» samērā ātri atklāja, tad tagad par šo kļūdu «vārās» aklās dusmās.
Būsim gatavi tam, ka Krievija centīsies taisīt ne tādus «šovus» vien tik ilgi, kamēr kāds vēl tos ņems nopietni un būs iespaidojams dancot pēc viņu mūzikas.
Atkārtoju – Krievija baidās no tā, ka Latvija pārstās baidīties!
Šodien ir jāiztur un jāuzvar grūts karš – psiholoģiskais! Latvija un latvieši uzvarēs, jo mēs neaizmirsīsim 25. martu!
Lai šī traģiskā diena mūsu vēsturē dod mums skaidru saprātu!
A. KARELSONS Skaistkalnes pagastā
