Krievijas valdība ir kritusi. Nevis viens ministrs vai padomnieks, bet gan viss kabinets ar Černomirdinu priekšgalā.
Krievijas valdība ir kritusi. Nevis viens ministrs vai padomnieks, bet gan viss kabinets ar Černomirdinu priekšgalā. Šā vai tā, šis process bija neizbēgams, jo Ministru kabinetam drīz būtu jāsniedz pārskats par pagājušo finansu gadu un perspektīvo programmu. Diemžēl nekā iepriecinoša viņi ziņot nevarēja. Krievijā algas nesaņem valsts budžeta iestādes un rūpniecības monstri, arī milicija, mediķi, skolotāji utt. Šis fakts vien jau kalpotu par iemeslu, lai valsts Dome pieprasītu valdības demisiju. Nepamanīta nepaliktu arī dažu augsta ranga ierēdņu sasmērēšanās, kas nebūt nepaaugstina valdības reitingu – kaut vai odiozais Čubaiss.
Amizanti liekas divu uzskatos pilnīgi pretēju personību spriedumi. Viņi ir: Juris Dobelis šeit un Zjuganovs Maskavā. Dobeļa kungs ar viltīgu smaidu uz lūpām pavēstīja: ja tik smagi netiktu aizskarta Latvija, tad šī valdība būtu noturējusies ilgāk. Arī Zjuganovs pirmdien preses konferencē par vainīgo atzina – Latviju. Jo, lūk, Krievijas iepriekšējās valdības bezspēcība attiecībā pret Latviju esot tā, kas to novedusi līdz atstādināšanai. Par pamatu tam minot Černomirdina un Jeļcina it kā vienpusēji parakstītos līgumus ar Latviju, kuri esot izdevīgi tikai otrajai pusei. Turklāt neaizstāvot to 500000 krievvalodīgo intereses, kuri dzīvojot gandrīz vai fašistiskajā Latvijā. Viņaprāt, būtu pieticis ar trim četriem rīkojumiem (tikai kam?) un Latvija būtu nospiesta uz ceļiem.
Nojaušams, ka Krievijā biznesa un politikas konfrontācija ir ikdienišķa parādība. Arī mūsmāju politologs Boriss Cilēvičs atzina, ka Krievijas biznesmenis ir ļoti viegli ietekmējams ar politiskām cīņas metodēm. Integrācija starp abām valstīm būšot produktīva tikai tik ilgi, cik tā būs vitāli izdevīga Krievijas partneriem.
Diemžēl Krievijai ir visas iespējas izdarīt manipulācijas, lai tās biznesmeņiem zustu interese par Latvijas tirgu. Kaut vai ar nodokļu un kvotu politiku. Pirmie simptomi jau ir manīti banku biznesā, diemžēl bankas nosaukums netiek minēts. Atliek tikai cerēt, ka neveidosies situācija adekvāta «Bankas Baltija» kraham. Tas gan mazāk skartu noguldītājus, bet sekmētu naudas masas aizplūšanu no valsts, kas nebūt nestiprinātu lata stabilitāti.
Ja šādas valdību kolīzijas notiktu Vācijā vai Francijā, tas nebūtu nekas ārkārtējs. Bet Krievija ar nestabilo un pretrunīgo iekšpolitiku ir kā atrakta veca aviobumba – kas zina, sprāgs vai nesprāgs.
Ko lai citu domā, TV ekrānā redzot Krievu nacionālās vienības (KNV) jeb nacistu līderi Barkašovu it kā uz demokrātiju ejošā valstī. Jā, līdzīgi veidojumi ir arī Rietumos, bet tur tie darbojas pagrīdē. Būtu neiedomājami, ja, teiksim, vācu policists visnotaļ pozitīvi runātu par nacistu organizāciju savā valstī, bet krievu miliči un armijnieki tā arī saka: «Heil, Krievija, tie ir braši zēni, kas palīdzēs atdzimt Lielkrievijai!» Par nožēlu, tikai dažos Krievijas administratīvajos apgabalos KNV ir aizliegta ar tiesas lēmumu. Tas gan Krievijas nacistus netraucētu sasaukt kongresu cituviet. Bēdīgākais, ka ar nacisma un lielšovinisma ideju ir samaitāti jaunieši, un viņiem tas liekas normāli, pat ļoti perspektīvi.
Krievijai tiešām derētu paskatīties no malas pašai uz sevi un tikai tad izteikt spriedumus par leģionāru atceres dienu Latvijā. Mēs sodu jau esam saņēmuši par savu piespiedu izmantošanu abu lielvaru «pasaules atbrīvošanas» misijā – 1940., 1941., 1945., 1949. gadā.
Atgriezīsimies pie valdības atstādināšanas Krievijā. Nedrīkst nepieminēt lielo līgumu un projektu kopumu, ko bija sagatavojušas abas puses – Latvija un Krievija. Nu ir īstā reize, kad mēs varētu objektīvi novērtēt savu valdību. Vai tai pietiks spēka un gudrības, lai līdz šim ielikto smago darbu abu pušu pārrunās nepārvērstu ziepju burbulī. Atliek tikai novēlēt viņiem izturību un zemnieka viltību.
J. KRŪMIŅŠ Bauskā
