Šodien un rīt, 8. un 9. maijā, plašsaziņas līdzekļos biežāk nekā citkārt būs minēts Krievijas vārds, diskutēts par Latvijas un mūsu kaimiņvalsts attiecībām.
Šodien un rīt, 8. un 9. maijā, plašsaziņas līdzekļos biežāk nekā citkārt būs minēts Krievijas vārds, diskutēts par Latvijas un mūsu kaimiņvalsts attiecībām.
Par to un Krievijas ikdienu reģionālo laikrakstu žurnālistiem pirms neilga laika stāstīja Latvijas Republikas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andris Sprūds.
NATO negrib pieņemt
Krievijas attiecības ar NATO, kuras dalībvalsts nu ir arī Latvija, veidojas sarežģīti. Ārpolitiski Krievija NATO darbībai Austrumeiropā ir piekritusi. Tai nav citas iespējas uz to reaģēt. Taču iekšpolitiski šīs valsts pilsoņiem nav viegli pieņemt pārmaiņas. Krievijas, pirms tam Padomju Savienības, propagandas pamatnosacījums bija “NATO – tas ir agresīvs bloks”. Šī atziņa iedzīvotāju smadzenēs iesēdusies pamatīgi. Mēs Latvijā no šī pieņēmuma atbrīvojāmies ļoti ātri, jo mums bija citādāka vēsturiskā situācija, daļai sabiedrības atmiņā vēl bija neatkarīgās Latvijas laiks.
Krievijas plašsaziņas līdzekļos par NATO raksta minimāli. Ļoti jūtīgi tiek uztverts tas, ka nu jau pāris gadu Latvijas gaisa telpā patrulē NATO lidmašīnas. Krievijas iedzīvotājiem pastāstīt un likt saprotoši uztvert, ka tepat, aiz robežas, lido “agresīvākā un pasaulē naidīgākā militārā bloka” gaisa kuģi, nav nemaz tik vienkārši. A. Teikmanis atzīst, ka NATO arī ir ieinteresēta sadarbībā ar Krieviju, kaut vai nepieciešamības gadījumā izmantot šīs valsts transporta aviāciju.
Blokāde nav efektīva
NATO nodrošina ne tikai mūsu valsts politisko, bet arī ekonomisko drošību. Krievijas politiķu rīcība pēdējos mēnešos, nosakot pilnīgi nepamatotus ierobežojumus, piemēram, Moldovas vīniem, Gruzijas citrusaugiem un minerālūdenim, ir skaidrs mēģinājums īstenot šo valstu ekonomisko blokādi. Kaut ko līdzīgu tagad izvērst pret Latviju vairs nav tik vienkārši, jo mūs sargā līdzdalība ES, arī NATO. Tas var būt neizdevīgi arī Krievijas uzņēmējiem.
A. Teikmanis atcerējās pirms pāris gadiem noteikto Krievijas aizliegumu ievest un tirgot Maskavā un citās lielākajās pilsētās Latvijā ražotas šprotes. Mūsu uzņēmēji pārkārtojās, meklēja un atrada produkcijai citus noieta tirgus rietumos. Šī aizlieguma dēļ Krievijā, Tālajos Austrumos, bankrotēja divas lielas ražotnes, kuras acīmredzot gatavoja pircēju tik iecienītā produkta pakaļdarinājumus.
Prezidents ar matiem
Viena no Krievijas demokrātijas savdabībām ir politikas un ekonomikas ciešā sasaiste. Demokrātiskām iezīmēm tā liedz veidoties un attīstīties tā, kā mēs esam pieraduši.
Domājot par ekonomisko sadarbību ar Krieviju, rietumu uzņēmējiem nopietni jārēķinās ar iespējamo politisko situāciju šajā valstī. 2008. gadā Krievijā paredzamas prezidenta vēlēšanas. Valstī jau sākusies diskusija par to, kas varētu būt pašreizējā prezidenta Vladimira Putina varas pārņēmējs. Eksperti neizslēdz arī likumdošanas maiņu, kas ļautu Putinam trešo reizi ieņemt šo amatu. Tomēr jau tagad notiek plašas politiskas spekulācijas, zīlējot nākamo Kremļa saimnieku.
A. Sprūds minēja kādu šķietami loģisku un vienlaikus arī anekdotisku versiju par Krievijas nākamā vadītāja iespējamību. 20. gadsimtā šīs valsts vadoņi mainījušies, mijoties plikgalvjiem ar biezu, kuplu matu īpašniekiem. Ļeniņs bija bez matiem, Staļinam tie bija bagātīgi, Hruščovs bija plikpauris, Brežņevs – ar kuplu frizūru. Andropovam matu daudz nebija, savukārt Čerņenko par to trūkumu nevarēja sūdzēties, Gorbačovu atceramies ar īsu matu sakārtojumu, savukārt Jeļcinam frizūra bija pavisam cita. Putins arī nevar lepoties ar biezu matu ērkuli, tātad nākamajam Krievijas prezidentam nāktos būt ar bagātīgu galvas rotu.
Nolemtas viena otrai
Pašlaik Krievijai ir nozīmīga loma daudzu Eiropas valstu ekonomikā. Lielākā daļa Rietumeiropas nonākusi lielākā vai mazākā atkarībā no Krievijas enerģētisko resursu pieejamības. Politisko ekspertu aprindās klejo frāze, ka “Krievija ir neaizvietojama nācija Eiropas enerģētikai”, īpaši minot gāzi. Tas nebūtu nekas īpašs, jo pasaule arvien ciešāk saslēdzas kopīgā ekonomiskā ķēdē. Taču Krievijas īpatnība ir tā, ka tur ekonomika joprojām nepastāv bez politiķu kontroles. To lieliski apzinās rietumu pasaulē un izmanto arī Krievijas politiķi.
“Eiropa un Krievija enerģētikas jomā ir nolemtas viena otrai. tāpēc ir svarīgi, kā šo nolemtību pārraudzīt,” sarunas noslēgumā skaidroja A. Sprūds.
