Baušķeniece Vera Grigorjeva absolvējusi pilsētas 2. vidusskolu. Beigusi Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultāti, Sanktpēterburgas Politoloģijas institūtu, LU Pedagoģijas fakultāti, LU maģistrantūru.
Baušķeniece Vera Grigorjeva absolvējusi pilsētas 2. vidusskolu. Beigusi Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filosofijas fakultāti, Sanktpēterburgas Politoloģijas institūtu, LU Pedagoģijas fakultāti, LU maģistrantūru. Ieguvusi vēstures skolotājas, politoloģes, pamatskolas angļu valodas skolotājas profesiju, kā arī maģistra grādu angļu valodas metodikā.
No 1974. gada Vera Grigorjeva strādā Bauskas 2. vidusskolā. Direktores pienākumus viņa veic no 1982. gada.
Jūsu vadītā mācību iestāde ir vienīgā vidusskola rajonā, kur krievu bērni var iegūt izglītību dzimtajā valodā. No 1. septembra stāsies spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi par Valsts valodas likuma ieviešanu. Šo dokumentu sabiedrība vērtē pretrunīgi. Vai noteikumu nostādnes iespaidos arī jūsu skolas darbu?
– Valsts valodas likuma stāšanos spēkā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsludināja 1999. gada 29. decembrī. Līdzko saņēmu dokumentu, iepazīstināju ar to darbiniekus. Visi piedalījās likuma apspriešanā. Negaidot nekādu noteikumu pieņemšanu, šī gada 3. februārī izdevu rīkojumu «Par prasībām valsts valodas lietošanā pašvaldību iestādēs». Tagad varu salīdzināt MK noteikumu projektu ar mūsu skolā izdoto rīkojumu. Pretrunu šajos dokumentos nav. Protams, atsevišķas nostādnes vajadzēs precizēt atbilstoši valdības akceptētajiem noteikumiem pēc to stāšanās spēkā.
Varbūt komentēsit 2000. gada 3. februārī apstiprinātā rīkojuma saturu?
– Visiem skolas darbiniekiem uzdots iepazīties ar Valsts valodas likuma pilnu tekstu, īpašu uzmanību pievēršot pantiem, kas tieši skar profesionālo darbību. Dokumentā šie panti uzskaitīti. Rīkojuma otra sadaļa paredz nosacījumus, kas attiecas uz grāmatvedības un kancelejas darbu. Neskaidrību gadījumā ikviens darbinieks Valsts valodas likumā var atrast pantus, kas norādīti rīkojumā. Līdz šim domstarpību nav bijis. Jūtos gandarīta, ka neesam sēdējuši un gaidījuši, bet gan izstrādājuši reglamentējošu dokumentu.
Zinu, ka esat rūpīgi izlasījusi MK noteikumu projektu par Valsts valodas likuma ieviešanu un pasvītrojusi vairākus pantus.
– Diez vai būtu prātīgi komentēt dokumentu, kura teksts nav bijis publicēts, jo pieejams tikai internetā. Tie, kuri nav lasījuši, nesapratīs. Tomēr neatturēšos no vērtējuma. Esmu pasvītrojusi nostādnes, kas šķiet neprecīzas vai nekonkrēti formulētas. Valsts valodas likumā tā pati doma formulēta ļoti skaidri, bet noteikumos nezin kādēļ kļuvusi grūti uztverama. Es konstatēju, ka mani secinājumi saskan ar Eiropas sadarbības un drošības organizācijas Augstā komisāra Maksa van der Stūla atzinumu, kurā viņš uzskaitījis dažas projekta nepilnības, kopumā dokumentu vērtējot pozitīvi.
Tad kādēļ sabiedrībā izraisījušās diskusijas? Ja jau Eiropa uzskata noteikumus par pieņemamiem, kāds iemesls ir krieviski runājošo satraukumam?
– Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, tie sakņojas cilvēku uztverē. Ja Valsts prezidente teic, ka cittautiešiem valsts valoda jāzina tikpat nevainojami kā dzimtā, daudzi domā, ka zināšanām jābūt absolūti perfektām. Padomājiet, arī dzimtās valodas apguves pakāpes var būt ļoti dažādas! Viens to pārvalda izcili, tostarp otrs – viduvēji. Stresu izraisa fakts, ka nav stabilu kritēriju valsts valodas prasmes pakāpei konkrētu profesiju veikšanai. Vai latviešu valoda būtu jāpārvalda kā profesoram vai kā dārzniekam, kurš ikdienā sarunājas ar kokiem?
Tam visam pievienojas neziņa. Lielākā daļa cittautiešu ir nokārtojuši pārbaudījumus, ieguvuši valsts valodas prasmes konkrētas kategorijas, kas nepieciešamas profesionālai darbībai. Līdz šim bija zināms, ka tādas ir trīs. Taču, ielūkojoties MK noteikumu projektā, redzams, ka ikvienai kategorijai amatu un profesiju klasifikatorā pievienots pa diviem apakšpunktiem. Tātad – jau ir sešas valsts valodas prasmes pakāpes! Dīvaini, taču jauninājumu būtība netiek plaši skaidrota. Tas sabiedrībā izraisa bažas, dažādus minējumus par valsts valodas prasmes atkārtotu pārbaužu iespējamību.
Kā Valsts valodas likumu vērtē skolēnu vecāki?
– Viņi labi saprot, ka prioritāte ir valsts valodai un izglītībai šajā valodā. Daudzi vecāki apzināti gatavo bērnus mācībām latviešu plūsmā jau no bērnudārza vecuma. Mūsu skolas administrācija var palīdzēt likuma skaidrošanā, bet izvēle ir vecāku ziņā.
Mūsu skola bija viena no pirmajām valstī, kurā deviņdesmito gadu vidū pēc vecāku pieprasījuma tika atvērtas latviešu plūsmas klases. Pērn tām pievienojās arī vidusskolas 10. klase. Šogad latviešu plūsmas 1. klasēs pieteikts 61 bērns, bet krievu plūsmas 1. klasi vēl nedrīkstam atvērt, jo saņemts tikai 14 pieteikumu, taču minimālais skolēnu skaits nedrīkst būt mazāks par 18.
Tas nozīmē, ka negaidīti radusies jauna problēma – vecāki atsakās no bērnu izglītošanas dzimtajā valodā, lai gan tāda iespēja pastāv.
– Būdama pašvaldības iestādes direktore, negrasos nevienu aģitēt mācīties krievu plūsmā, lai gan situācija skolai izveidojusies nelabvēlīga. Mans pienākums ir komentēt valsts izglītības stratēģiju un atgādināt, ka valsts pamatskolā cittautiešu bērniem ir iespējas mācīties dzimtajā valodā, pakāpeniski palielinot priekšmetu skaitu valsts valodā. To sauc par bilingvālo mācību sistēmu. Bauskas 2. vidusskolā tā sekmīgi darbojas vairākus gadus. Vienlaikus mēs piedāvājam krievu bērniem, kuri mācās latviešu plūsmā, saglabāt nacionālo identitāti, izkopt mentalitāti. Programmā paredzēts krievu valodas, vēstures un kultūras vēstures nodarbību paplašināts cikls, ārpusklases nodarbības.
Skolas misija ir attīstīt, sagatavot bērnus dzīvei, nevis «pārlatviskot». Mūsu mērķis ir palīdzēt viņiem integrēties. Integrācija ir process, nevis kampaņa. Tas veicams soli pa solim – elastīgi un iecietīgi.
Raksturojiet, lūdzu, bilingvālās apmācības metodi un tās priekšrocības!
– Apmācības mērķis – pakāpeniski sagatavot krievu plūsmas bērnus izglītības turpināšanai vidusskolā valsts valodā. Pamatskolas 1. klasē visus priekšmetus māca dzimtajā valodā, izņemot divas obligātās latviešu valodas stundas nedēļā. Ja mācību iestāde uzskata par nepieciešamu, papildus var ieviest vienu fakultatīvu valsts valodas stundu nedēļā.
Otrklasniekiem stundu skaits valsts valodā tiek palielināts, jo latviski tiek vadītas arī mūzikas un sporta nodarbības. Attiecīgi 3. klasē vēl divus mācību priekšmetus jāsāk apgūt valsts valodā. Process turpinās līdz 9. klasei, kad 85 procenti mācību stundu jau notiek latviski. Ja sistēmu neuzskata par formalitāti, tad skolēnu valsts valodas zināšanas, beidzot pamatskolu, ir ļoti labas. Un viņi bez jebkādām grūtībām var turpināt izglītību vidusskolā tikai valsts valodā, kā nosaka valsts izglītības stratēģija.
Tas nozīmē, ka pilsētas 2. vidusskolas 10. klases jaunieši visus priekšmetus apgūst latviski?
– Pilnīgi pareizi – tāpat kā jebkurā latviešu vidusskolā. Vienīgais izņēmums ir paplašināta mācību programma krievu valodā un literatūrā. Pieļaujamas situācijas, kad terminoloģija eksaktajās zinātnēs tiek skaidrota arī skolēnu dzimtajā valodā.
Mūsu pedagogiem nepieciešama ārkārtīgi liela pacietība, nemitīga tālākizglītošanās un milzīga atbildība. Vajadzīga arī mīlestība un sirdsgudrība. Integrācijas process nav tik vienkāršs, kā reizumis to mēdz traktēt dažs labs politiķis.
Fakti
Jauno mācību gadu Bauskas 2. vidusskolā sāks 673 skolēni.
No viņiem 272 mācīsies latviešu plūsmas klasēs.
Šogad 12. klasi absolvēja 18 jauniešu, visi iestājās augstskolās. Lielākā daļa studēs budžeta grupās.
