Baušķenieces Dzidras Rogates vecātēva, vecāsmātes un viņu lauku sētas – Bārbeles pagasta «Kalniešu» – fotoattēli ir publicēti Lauksaimniecības pārvaldes 1931. gadā izdotā sējumā «Godalgotās lauku sētas 1928. un 1929. gadā».
Baušķenieces Dzidras Rogates vecātēva, vecāsmātes un viņu lauku sētas – Bārbeles pagasta «Kalniešu» – fotoattēli ir publicēti Lauksaimniecības pārvaldes 1931. gadā izdotā sējumā «Godalgotās lauku sētas 1928. un 1929. gadā».
Šīs fotogrāfijas ģimenes albumā nav saglabājušās, tādēļ biezo sējumu Dzidra Rogate sargā kā dārgu relikviju.
Mālzeme kļūst auglīga
Latvijas lauku saimnieku konkursā «Kalniešu» īpašnieki Mārtiņš un Anna Rotbergi ieguva otrās šķiras godalgu lopkopības grupā. Balvā viņi saņēma kristāla cukurtrauku ar sudraba apkalumiem. Dzidrai Rogatei vēl nav izdevies noskaidrot, kur vērtīgais priekšmets atrodas, taču dzimtas locekļi meklējumus turpina.
Vecātēva mājās viņa nav dzīvojusi, taču bērnībā bieži viesojusies «Kalniešos». Sadalot Kārles muižu, 1921. gadā Mārtiņš Rotbergs netālu no Nīzeres izlozēja zemes gabalu 15,54 hektāru platībā. Tas bija klajš lauks bez ēkām.
Jaunais īpašnieks bija apveltīts ar milzīgu uzņēmību, jo pārpurvotās un mālainās platības dažu gadu laikā viņam izdevās pārvērst par auglīgu lauksaimniecības zemi, uzcelt dzīvojamo māju un visas nepieciešamās saimniecības ēkas. Rotbergi nekad nav izmantojuši algotu darbaspēku. Ar visiem lauku darbiem un lopkopību piecu cilvēku ģimene tika galā pati.
Nodrošina iztiku un izglītību
Sējumā «Godalgotās lauku sētas 1928. un 1929. gadā» «Kalniešiem» ir veltītas vairākas lappuses. Dzidra Rogate vērš uzmanību uz dažiem faktiem. Tā, piemēram, aprakstā norādīti ģimenes ienākumi, kas gūti no lopkopības. Rotbergiem piederēja deviņas slaucamas govis, astoņas cūkas, daži zirgi, jaunlopi, putni. Ik mēnesi ienākumi no piena bija Ls 320, bet no gaļas pārdošanas – Ls 1200 gadā. Latvijas lauksaimnieku vērtēšanas komisija «Kalniešus» nosaukusi par priekšzīmīgu jaunsaimniecību.
Rotbergu ģimenē bija dēli Mārtiņš un Jānis, meita Milda. Jānis, Dzidras tēvs, beidza komercskolu, Mārtiņš kļuva par tirgotāju, bet meita absolvēja Jelgavas skolotāju institūtu. Dzidras Rogates vecvecākiem un viņu bērniem laimējās izvairīties no okupācijas režīma represijām, jo glāba jaunsaimnieku statuss un neiesaistīšanās brīvvalsts sabiedriskās organizācijās.
Samazgas rožu dobē
Kolhozu dibināšanas laikā Mārtiņam un Annai tika atņemts viss, izņemot dzīvojamo māju, kas vēlāk tomēr tika konfiscēta. Mārtiņam vajadzējis pārcelties dzīvot pie dēla Jāņa uz toreizējo Bauskas (tagad – Codes) pagastu. Ārēji šķitis, ka «Kalniešu» saimnieks ar to ir samierinājies, taču, iekāpjot mašīnā, viņu piemeklējis infarkts. Dzidras Rogates vecvecāki atdusas Bārbeles kapsētā.
Mazmeitai ir ļoti skumjas atmiņas no «Kalniešu» apmeklējuma padomju laikā: «Ieraudzīju, ka manas vecāsmātes rožu dobēs īrnieki lej samazgas ar kartupeļu mizām, un man sažņaudzās sirds.»
Jāņa Rotberga pirmajā laulībā piedzima meitas Dzidra un Mirdza, kura vēlāk Bauskā kļuva pazīstama kā skolotāja un teātra režisore Mirdza Purva. Dēls no otrās laulības – Modris Rotbergs – joprojām dzīvo tēva bijušajā īpašumā Codes pagastā.
