Bauskas Kristīgās pamatskolas rīcībā pilsētas Dome nodevusi papildu telpas Rīgas ielā 5. Agrāk tur atradās Nodarbinātības valsts dienests.
Bauskas Kristīgās pamatskolas rīcībā pilsētas Dome nodevusi papildu telpas Rīgas ielā 5. Agrāk tur atradās Nodarbinātības valsts dienests.
Skolas mācību pārzine Ligita Bane stāsta, ka skolēnu skaits šogad sasniedzis 120. Pirmo reizi atvērta 8. klase.
Vecāku izvēle šķiet pamatota
Lai gan pilsētā atrodas vairākas izglītības iestādes, daudzi vecāki tomēr izvēlas Kristīgo pamatskolu. Pirmklasnieka Toma Baloža tētim ir nopietni argumenti: «Mazajās skolās ar bērniem strādā individuāli, palīdz viņiem vieglāk iejusties, jo drūzma pirmklasniekus nogurdina. Tāpēc nolēmām Tomu sūtīt Kristīgajā skolā, par ko esmu dzirdējis labas atsauksmes. Manā ģimenē pieci bērni ir skolēni. Divi mācās pilsētas 2. vidussko- lā, pa vienam – vakarskolā un pamatskolā. Vidējais dēlēns, kurš iepriekš bija apmeklējis Codes sākumskolu, apgalvo, ka 2. vidusskolā pagaidām jūtas nedroši. Manuprāt, skolēnu zināšanu pakāpe mazajās un lielajās skolās neatšķiras. Viss atkarīgs no pedagogiem.»
Kristīgās pamatskolas mācību pārzine Ligita Bane apstiprina, ka daudzu skolēnu vecāku motivācija ir līdzīga. «Tikai trešā daļa audzēkņu nāk no kristīgām ģimenēm. Viņiem, protams, vairāk piemērota ir labvēlīgā Kristīgās pamatskolas vide, kur bez ievērības netiek atstāta garīgā izaugsme.»
Piedāvā ekumēnisku ievirzi
Tomēr mācību pārzine uzsver, ka ticību bērniem neviens neuzspiež. Skola piedāvā izvēli. Vienīgā atšķirība, salīdzinot ar citām vispārizglītojošām skolām, ir rīta svētbrīži un programmā iekļautās kristīgās mācības stundas. Līdz 6. klasei bērni apgūst kristietības pama- tus, bet 7. un 8. klasē mācās kristīgo ētiku. Svētbrīži norit brīvā gaisotnē, jo nekādi kanoni bērnus neierobežo. Galvenais uzdevums ir sniegt skolēniem pozitīvas emocijas, rosināt atvērtību jaunai mācību dienai.
Izglītības iestādei ir izteikti ekumēniska ievirze, jo netiek uzsvērta kādas konfesijas dominēšana pār citām. Skolā ir viesojušies luterāņu, katoļu, Vasarsvētku un citu draudžu garīdznieki. «Nav tā, ka mācītāji būtu izrādījuši lielu iniciatīvu, taču neviens nav atteicies ar skolu sadarboties,» secina Ligita Bane.
Pagājušajā mācību gadā Kristīgo pamatskolu visbiežāk apmeklējis Bauskas katoļu draudzes prāvests Pēteris Skredeļs, bet par «labo gariņu» bērni un pedagogi dēvē Aivaru Peldu – luterāņu mācītāju no ASV.
Skolēni organizēti apmeklē baznīcu divas reizes – mācību gada sākumā un noslēgumā. Kristīga un laicīga rakstura sarīkojumu skaits skolā ir apmēram vienāds. Par tradīciju kļuvusi Bībeles dienu, Ziemassvētku un Lieldienu svinēšana, akcentējot šo svētku jēgu, nevis tikai ārējās izpausmes.
Izglītības kvalitāte ir stabila
Ligita Bane ir sarūgtināta par sabiedrībā nereti dzirdēto viedokli, ka audzēkņu kontingents Kristīgajā pamatskolā esot sliktāks nekā pilsētas pārējās izglītības iestādēs. Viņa spriež: «Tā nav taisnība. Pie mums, tāpat kā visur, mācās spējīgi un mazāk apdāvināti bērni. Katrā klasē ir divi vai trīs skolēni, kurus mums augstprātīgi «atmet» Bauskas 1. vidusskola, neaizmirstot piebilst: «Pie mums tev nav, ko darīt, ej uz Kristīgo skolu!». Un tā – pie mums sāk mācīties gluži parasti bērni, kuriem sekmes nav bijušas «spožas», jo lielās klasēs ir neiespējami ar katru skolēnu strādāt individuāli. Nav nekāda pamata apšaubīt izglītības kvalitāti Kristīgajā pamatskolā.»
Mācību iestāde lielu uzmanību velta sadarbībai ar vecākiem, informējot viņus par bērnu sekmēm, mēģinot kopīgi risināt psiholoģiskas problēmas. Pedagogu, skolēnu un vecāku vakari notiek vismaz četras reizes gadā.
