Dailes teātrī izrādē «Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!» vienkopus ir visi Pūka meža iemītnieki. Šosezon viņi uz Mazās zāles skatuves būs redzami vēl tikai svētdien, 6. jūnijā.
Dailes teātrī izrādē “Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!” vienkopus ir visi Pūka meža iemītnieki. Šosezon viņi uz Mazās zāles skatuves būs redzami vēl tikai svētdien, 6. jūnijā.
Pūks nekur neiesprūst
Režisors Kārlis Auškāps spēlēšanos divās daļās veidojis pēc Alana Milna stāsta, kā arī Betijas Knepas lugas motīviem. Iespējams, tādēļ izrādē nav tik klasiskās Pūka iesprūšanas šaurajā bezizejā un Ēzelīša pazaudētās astes. Iestudējuma pamattēmu veido zvēriņu sapulce, pēcāk kopīga došanās uz Ziemeļpolu un Ēzelīša mājas būvēšana. Izrādi varētu dēvēt par pēdējo paspēlēšanos ar lellēm, jo pavisam drīz Kristoferam būs jādodas uz skolu, un tad jau rotaļām laika atliks arvien mazāk. Tādējādi izrāde vairāk ir par Kristoferu Robinu, Tīģerēnu. Vinnijs Pūks ir tikai viens no varoņiem.
Divas stundas aizrit jaukā un jautrā gaisotnē. Iestudējuma autoriem izdevies aktierus rosināt kontaktam ar mazajiem skatītājiem, dažu zvēriņu izrīcības ir skatāmas un līdzsmejamas arī pieaugušajiem. Vairākums aktieru savām lomām atraduši kādu niansi, izteiksmīgu tēla detaļu, kas tiek prasmīgi attīstīta visas izrādes garumā.
Ēzelītim nav māju
Līdzās Vinnijam Pūkam, ko šoreiz tēlo Lauris Subatnieks, vienmēr ir viņa draugs sivēns – Lauris Dzelzītis. Šis tandēms gan nav visspilgtākais. Skatītājos mīļu smaidu izraisa mazais ķengurēns Rū (Aldis Siliņš), arī viņa mamma, ko, rūpju pārņemtu, spēlē Lilita Ozoliņa. Jūsmas vērta ir vairs ne tik jaunā Esmeralda Ermale, kas izrādē ir bezgala atraktīva Trusenes lomā. Spilgtas rakstura nianses tēla zīmējumā triepj Akvelīna Līvmane – Pūce – un Lidija Pupure – Ēzelītis. Viņa skumjas par mājiņu, kuru neviens nevar uzcelt, neviļus pārņem arī skatītājus.
Pilna skola tīģerēnu
Pārdomas par izrādi pauž Mežgaļu pamatskolas audzēkņi un skolotāja. Dina (4. klase): “Esmu lasījusi grāmatu, tā man šķiet interesantāka. Man patika mazulītis Rū – kustīgs un priecīgs. Taču gatavošanās ekspedīcijai un garās runas pirms tās šķita garlaicīgas.” Savukārt 3. klases skolnieks Roberts grāmatu nav lasījis, taču zēnam Vinnija Pūka un viņa draugu tēls veidojies no multfilmām. Noskatoties izrādi, Roberts sapratis, ka luga māca būt draudzīgiem.
Artūrs (4. klase): “Man vislabāk patika Tīģeris, kā viņš kustējās. Es beidzot sapratu, kas tīģeriem garšo – tas ir sīrups.” Skolotāja Anita uzskata, ka izrāde ir vienlīdz interesanta bērniem un pieaugušajiem: “Man jau dikti patika Ķengurmāte un viņas lielā tīrības sajūta. Un vēl jauks bija lecīgais un draiskais Tīģeris. Mums arī pilna skola tādu tīģerēnu.
