Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļa 2004. gada sešos mēnešos valsts kopbudžetā iekasējusi 5,5 miljonus latu, informē VID ZRI biroja priekšniece Sanita Šķēle.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes (ZRI) Bauskas nodaļa 2004. gada sešos mēnešos valsts kopbudžetā iekasējusi 5,5 miljonus latu, informē VID ZRI biroja priekšniece Sanita Šķēle.
Salīdzinājumā ar 2003. gada attiecīgo laika periodu tas ir par 828,4 tūkstošiem latu jeb 17,8 procentiem vairāk.
Palielina algas
Pieaugušas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo minimālā darba alga no 70 latiem palielināta uz 80, skaidro VID ZRI Bauskas nodaļas analīzes sektora vadītāja Gunta Karpiča. No 45 uz 110 latiem palielināta arī minimālā apliekamā summa pašnodarbinātām personām. Tas nozīmē, ka sociālo iemaksu rēķina, ja pašnodarbinātās personas peļņa mēnesī sasniedz 110 latu.
Vairāki uzņēmumi veiksmīgi attīstās, un tas sekmē darba algu palielināšanu. Bieži vien atalgojumu paaugstina arī tad, ja darba devēji ir ieinteresēti paturēt labus, ilgi uzņēmumā strādājušus darbiniekus. Ar iepriekš aprakstīto saistīts arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums rajonā.
Izmanto nodokļu atlaidi
Savukārt dabas resursu nodokļa ienākumi pusgadā ir mazāki – 33,1 tūkstotis latu. “Šis nodoklis salīdzinājumā ar pērno gadu iekasēts 86 procentu apmērā,” piebilst VID ZRI Bauskas nodaļas vadītājas vietniece Olga Onzule. Tam ir savs skaidrojums. Aizvien vairāk uzņēmumu saskaņā ar Latvijas Republikas Iepakojuma likumu noslēdz līgumus ar bezpeļņas organizāciju SIA “Latvijas Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta” par brīvprātīgo izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu. Likums stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā, rakstīts “Latvijas Vēstneša” interneta mājaslapā .
Līdz 2007. gadam iepakojuma ražotājam jāsavāc un jāpārstrādā 50 procenti saražotā iepakojuma. Tādējādi uzņēmējs var saņemt dabas resursu nodokļu atvieglojumu par iepakojumu 80% apmērā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2004. gada sešos mēnešos iekasēts 156,8 tūkstošu latu apmērā – par 9,6 tūkstošiem latu jeb 6,5% vairāk nekā pagājušajā gadā. Tie uzņēmumi, kas izdzīvojuši pēc bankas “Baltija” un Krievijas krīzes, sāk strādāt ar peļņu, skaidro G. Karpiča.
Dubultojies sodīto skaits
Pievienotās vērtības nodokļa iemaksas veido 867,3 tūkstošus latu – par 91,1 tūkstoti latu vairāk nekā iepriekšējā gada sešos mēnešos. Pieaug uzņēmumu apgrozījuma apjoms. Turklāt patērētāji sākuši maksāt par daudzām līdz šim ar nodokli neapliktām precēm un pakalpojumiem: par zālēm, grāmatām, komunālajiem pakalpojumiem u. c. Akcīzes nodokli Bauskas rajonā mak sā vienīgi uzņēmums “Bauskas alus”, teic O. Onzule. Pirmajā pusgadā tas iekasēts 157,9 tūkstošu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2003. gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir par 40,9 tūkstošiem latu jeb 34,9 procentiem vairāk.
Sodos un sankcijās 2004. gadā, pirmajā pusgadā, iekasētās naudas līdere ir Ceļu policija. Turklāt naudas sodi ir paaugstināti, arī to apjoms ir audzis. Gandrīz dubultojies arī sodīto personu skaits, stāsta O. Onzule.
Ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas veido 17,7 tūkstošus latu. Uzņēmējs par katru strādājošo ik mēnesi maksā 35 santīmus. Tas ir drošības garants darbiniekam uzņēmuma bankrota vai maksātnespējas gadījumā.
***
Fakti
Valsts pamatbudžetā 2004. gada sešos mēnešos VID ZRI Bauskas nodaļa iekasējusi 1,01 miljonu latu, kas ir par 272,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas 2,8 miljonu latu apmērā, kas ir par 362,8 tūkstošiem latu jeb 15% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.
Iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 1,7 miljoni latu, kas ir par 198,1 tūkstoti latu jeb 13,6% vairāk nekā pērn sešos mēnešos.
Sodos un sankcijās 2004. gada pirmajā pusgadā iekasēti 94,6 tūkstoši latu.
