Līgo diena, Bauskas svētki, Pēterdiena gabalā, arī dzeguze nokūkojusi, bet manās ausīs šis raibais putns atnesis ne īsti priecīgas ku-kū ziņas. Līgo dienā jāskan skaņajam «Līgo!», bet Bauskā tā gluži nebija.
Divām novada folkloras kopām «Trejupei» un «Dreņģeriem» bija atvēlēta liela skatuve vecā Niska dīķa vietā izveidotajā pļavā pie lielveikaliem. Divu stundu garumā abas folkloras kopas rotājās un līgoja. Skatītāji – uz abu roku pirkstiem saskaitāmi. Nebija neviena sola, kur klausītājiem apsēsties. Tāda sajūta, ka īpaši pret tautasdziesmām tika parādīta nemīlestība. Sak, dziediet, lai vējš klausās!
Tikpat «populāras» bija līgodziesmas vakara koncertā. Gan dziesma «Muļķe sirds», kas skanēja vecpilsētas krūmos, gan izcilo mūziķu Normunda Rutuļa, Samantas Tīnas u. c. balsis uz lielās skatuves šajā vakarā ir saistošākas, bet tās nebija vasaras saulgriežu dziesmas. Dejoja mazie, jaunieši, vidējās paaudzes deju kopas, dziedāja koris, visi tautas tērpos. Folkloras kolektīvi, kuri bija izveidojuši plašu saulgriežu laika repertuāru, nebija uzaicināti, jo laikam nepopulāri. Maestro Raimonds Pauls gan ticēja tautasdziesmas daiļumam Mežotnē pirms vairākiem gadiem.
