Pagājušajās brīvajās dienās rajonā reģistrēti daudzi pērnās zāles dedzināšanas gadījumi.
Pagājušajās brīvajās dienās rajonā reģistrēti daudzi pērnās zāles dedzināšanas gadījumi.
Par tiem informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandieris Rišards Šakels. Kūlas neprāts sākās jau Zaļajā ceturtdienā, 13. aprīlī, kad reģistrēti pieci pērnās zāles dedzināšanas gadījumi, vairums Vecumnieku pagastā un Iecavas novadā. Vecumnieku pagastā, pie mājām “Dišleri”, dega lauks 50 000 kvadrātmetru platībā. Iecavas novada Šautleros liesmas vairāk nekā 20 tūkstoš kvadrātmetru platībā plosījās ābeļdārzā.
14. aprīlī dedzinātāji uguni ielaida kādā septiņus hektārus lielā laukā Mežotnes pagastā, arī Vecumnieku pagastā, pie mājām “Ziedoņi”, kur dega lauks piecu hektāru platībā. Pērnās zāles dedzinātāji nerimās arī Lieldienās. Mežotnes pagasta Ceplī dega kūla desmittūkstoš kvadrātmetru platībā, liesmoja lauki Ceraukstes un Iecavas pusē.
VUGD Bauskas brigādes Vecumnieku posteņa vecākais inspektors Māris Plēsnieks stāsta, ka reida laikā sastādīts viens administratīvo pārkāpumu protokols. To sastādīja Vecumnieku pagasta iedzīvotājam, pensionāram Anzelmam Ižikam. Vīru ugunsdzēsēji sastapa, laukā dedzinot pērno zāli. Sākumā viņš gan skaidrojis, ka neko par aizliegumu dedzināt pērno zāli nav dzirdējis, turklāt viņš to darot ļoti uzmanīgi un nevienu neapdraudot. Mājā sastaptā saimniece pat bijusi diezgan kareivīgi noskaņota, ka savā zemē jau nu varēšot darīt, ko grib. Par to, ka, dedzinot pērno zāli, liels kaitējums tiek nodarīts dzīvajai radībai, vecie ļaudis neesot aizdomājušies.
M. Plēsnieks daudzos kūlas dedzināšanas gadījumus izskaidro ar iedzīvotāju vieglprātību, nepārdomātu vēlmi tādā veidā sakopt laukus. Daudzos gadījumos vainojami arī pusaudži, kuri pieliek uguni pērnajai zālei un pēc tam paši vēro, cik ātri, sirēnām kaucot, attrauksies ugunsdzēsēji un kā viņi strādās.
“Es domāju, ka darba mums netrūks vēl visu aprīli. Kaut nu pietiktu benzīna un mašīnas nesalūztu!” skumju prognozi pauž M. Plēsnieks.
