Vecumnieku novada Misas tautas namā ceturtdienas – 2. novembra – vēlā, lietainā vakarā uz mēģinājumu ierodas vokālā ansambļa «Vēja meitenes» dalībnieces. Viņas ir dzīvespriecīgas, apveltītas ar humora izjūtu, labprāt iesaistās sarunā ar «Bauskas Dzīvi». Nekas neliecina, ka Misas sievietes būtu piemeklējusi rudens grūtsirdība. Amatierkopu mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā, bet, ja rodas nepieciešamība, – biežāk.
Mājīguma gaisotne
Tautas nams ir ļoti mājīgs un gaišs. Siltas un draudzīgas ir arī pašdarbībā iesaistīto ciematnieku attiecības. Iestādes vadītāja Sandra Vēvere rāda šogad izremontēto aktiertelpu, kurā ir virtuve un duša, savu miniatūro kabinetu un priecājas par pērn veikto remontu pirmā stāva vestibilā. Aktieru istaba ir kā neliels, ar mīlestību un labu gaumi iekārtots dzīvoklītis ar apaļu galdu centrā, mīkstiem dīvāniem, plediem, kuros var ietīties drēgnos vakaros. Virtuvē var pagatavot tēju, kafiju, uzsildīt līdzpaņemtās maizītes.
Misas tautas nams nav tikai pašdarbnieku pulcēšanās vieta. Tajā notiek Misas vidusskolas organizētie sarīkojumi, koncerti, mācību gada sākuma un izskaņas pēcpusdienas, jo izglītības iestādē nav piemērotas zāles.
Virtuālās ilūzijas
Sandra Vēvere un «Vēja meiteņu» vadītāja Olga Černišova-Stūriška min šai desmitgadei raksturīgu iezīmi: «Cilvēki ir kļuvuši mazāk aktīvi. Neapmeklē pat bezmaksas koncertus un citus sarīkojumus, kuru tautas namā ir daudz. Nevar apgalvot, ka mūsu ciemā iedzīvotāju skaits būtu samazinājies, jo daudzstāvu namos nav tukšu dzīvokļu. Taču pavisam niecīgs ir to misenieku skaits, kuri strādā ciemā vai tuvējā apkārtnē. Darbspējīgie brauc uz Vecumniekiem, Rīgu un vēl daudz tālākām vietām. Agri mostas, no darba pārrodas vēlā vakarā noguruši. Dzīvojot šādā saspringtā ritmā, grūti iztēloties, ka viņiem atrastos laiks un enerģija, lai iesaistītos vietējā pašdarbībā.»
Šāda tendence ir visos nelielos lauku centriņos. Darba vietu trūkums ir ļoti sāpīga problēma. Ciematnieku noslēgšanās sevī un nevēlēšanās vakaros iziet no mājām ir tipiska mūsu laikmeta parādība, saistīta ar tehnoloģiju vispārēju pieejamību. Par to nav jāuztraucas – gan jau pienāks laiks, kad virtuālā pasaule vairs nesniegs iluzoro intimitāti un cilvēki sāks izjust vajadzību pēc personiskas saskarsmes, uzskata Misas ciema kultūras dzīves organizatores.
Akcentē pašdarbības nozīmi
Tautas nams Misā allaž ir bijis tradicionālās kultūras glabātājs un attīstītājs. Par iestādes vēsturi stāsta ilggadējā pašdarbniece Daiga Alekšūna: «Padomju laikā Misā darbojās liela ražotne – Misas kūdras fabrika. Tās direktors Jānis Krūmiņš bija kultūras entuziasts. Viņš labi apzinājās, ka mērķtiecīgi virzīta, kvalitatīva pašdarbība vietējiem ļaudīm nozīmē ne vien izklaidi pēc nogurdinošas darbdienas, bet arī personības izaugsmi, attīstot spējas un talantus. Iesaistīšanās kultūras aktivitātēs ir arī socializējošs, vietējās kopienas vērtību apzināšanās faktors.»
Misas centrā jauno tautas namu uzbūvēja pagājušā gadsimta 80. gados. Vecais tautas nams savulaik atradās ciema nomalē. D. Alekšūna atminas, ka Misas kūdras fabrikas direktors diezgan kategoriski iestājies par darbinieku iesaistīšanos amatierkolektīvos. Tie, kuri dziedāja vai dejoja, varējuši saņemt papildu apmaksātas dienas pie atvaļinājuma. Arī, sadalot prēmijas, viens no kritērijiem bijusi piedalīšanās pašdarbībā. Nevienu jau ar varu nespieda, bet kuram gan gribas izskatīties kūtram un nevarīgam? Ciematnieki bijuši visai aktīvi. Daudzi dziedāja Misas tautas nama jauktajā korī, kas pārtrauca darbību 90. gadu sākumā, citi dejoja. Piedāvājums bijis gana plašs.
Kā pa viļņiem
Toreizējā Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma absolventes valmierietes Sandras Vēveres pirmā darbavieta bija Skaistkalnes tauta namā, bet kopš 1988. gada viņa ir Misas tautas nama vadītāja.
Sandra spriež: «Esmu ievērojusi, ka kultūras procesi attīstās viļņveidīgi. Pašlaik ir iestājies apsīkums – cilvēkus ir grūtāk motivēt iesaistīties pašdarbībā vai apmeklēt sarīkojumus, bet tādi periodi ir bijuši arī agrāk. Tad pēkšņi neizskaidrojamu iemeslu dēļ parādās jauns aktivitātes vilnis. Esmu noskaņota optimistiski un zinu, ka Misas tautas nams nepaliks tukšs un pastāvēs arī Misas vidusskola. Visticamāk, to pārveidos par pamatskolu, bet izglītības iestādei Misā ir jābūt. Ciemi bez tautas nama un skolas kļūst nedzīvi gluži kā cilvēki bez sirds.»
Saskaņā ar iekšējo ritmu
Vokālā ansambļa «Vēja meitenes» vadītāja Olga Černišova-Stūriška ir rīdziniece. Uz laukiem viņa pārcēlās 33 gadu vecumā, kad sāka strādāt Misas vidusskolā par mūzikas skolotāju.
Olga atklāj: «Vairs negribu dzīvot pilsētā. Dzīve laukos pozitīvi atšķiras no steidzīgās, haotiskās ikdienas pilsētā. Tagad man allaž ir laiks sakārtot domas, justies saskaņā ar savu iekšējo ritmu. Dzīvoju Vecumniekos, katru rītu braucu uz darbu Ķekavā un priecājos, ka man nav jādodas uz Rīgu un nejēdzīgi jāpavada laiks satiksmes sastrēgumos. Turklāt laukos cilvēki ir atvērtāki un sirsnīgāki. Pilsētā daudzi var nodzīvot mūžu un nepazīt nevienu kaimiņu, jo atsvešinātības pakāpe ir ļoti augsta.»
Olga Černišova-Stūriška, iepazinusi pašreizējās tendences ārvalstīs, secina, ka Skandināvijā un Viduseiropā kultūras norises galvenokārt koncentrējas publiskajās bibliotēkās, kā arī draudzēs. Vācijas laukos, piemēram, nav ne tautas namu, ne kultūras centru. Koncerti notiek baznīcās, bet dažādu interešu grupu nodarbības – bibliotēkās. Droši vien šī tendence pēc gadiem 20 skars arī Latviju, bet pagaidām nevajadzētu raizēties. Kamēr vien laukos būs iedzīvotāji, saglabāsies tradicionālais modelis, kad tautas nami ir apdzīvoto vietu kultūras dzīves centri, domā Olga.
Gatavojas ansambļu skatei
Ansamblis «Vēja meitenes» darbojas jau 20 gadu. Dažas dāmas, arī Daiga Alekšūna, tajā dzied kopš dibināšanas. Pašlaik sastāvs gatavojas Latvijas vokālo ansambļu skatei, kas Vecumnieku novadā notiks 2018. gada martā. Tai sekos reģionālā skate un pārbaudes trešais posms, kad vislabākie vokālie ansambļi sacentīsies par iespēju nākamā gada Dziesmu un deju svētkos uzstāties Rīgas Domā.
Tautas nama vadītāja Sandra Vēvere atzīst: «Līdz šim vokālo ansambļu reģionālajās skatēs mums ir bijuši labi sasniegumi. Iepriekšējos Dziesmu svētkos esam dziedājušas Rīgas ielās un laukumos, piedalījušās dalībnieku gājienā. Valsts simtgadei veltītajos 2018. gada Dziesmu un deju svētkos repertuāra izvēle ir brīva. Noteikumi paredz, ka obligāti jāizpilda trīs dziesmas – viena no tām jādzied a cappella. Gribam saglabāt sava ansambļa labo reputāciju, mēģinājumos strādājam ļoti cītīgi.»
Sievišķīga nianse ikdienā
Mārīte Konstantinova sieviešu vokālajā ansamblī dzied 15 gadus. Viņa ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» sliežu ceļu montiere. Dzelzceļnieki bija viņas vectēvs un mamma, bet pašlaik šajā profesijā strādā Mārītes vīrs, dēls un māsa. Uz darbu nav tālu jābrauc – Mārīte un vīrs sliežu ceļus remontē Misas, Iecavas, Zālītes stacijā, metinot sliedes un mainot gulšņus. Tas ir intensīvs fizisks darbs, kas uzņēmīgajai sievietei ļoti patīk.
Savulaik Misas tautas nama vadītāja rosināja Mārīti iesaistīties pašdarbībā. Tagad viņai mēģinājumi un koncerti šķiet kā svētki. Ikdienā strādājot zem klajas debess kopā ar skarbiem vīriešiem, Mārīte īpaši novērtē iespēju vismaz reizi nedēļā pavadīt vakaru patīkamā sieviešu sabiedrībā. «Mēs esam kā viena ģimene – tik ilgi saradušas kopā. Pēc mēģinājumiem runājam par bērniem, mājsaimniecību, dalāmies priekos un cita citu uzmundrinām neveiksmēs. Mana ikdiena bez pašdarbības nebūtu tik harmoniska,» stāsta Mārīte Konstantinova.
Daigai Alekšūnai pašdarbība ļauj izjust atslodzi no ikdienas rūpēm ģimenes zemnieku saimniecībā, kurā viņa ir grāmatvede un ēdiena gatavotāja strādniekiem. Viņa cenšas apmeklēt vokālā ansambļa mēģinājumus arī lauku darbu aktīvajā sezonā – sējas un ražas novākšanas laikā.
Rīt, 11. novembrī, Misas tautas nams piedalīsies Lāčplēša dienai veltītajā akcijā «Staro Vecumnieki». Iepretim tautas namam tiks novietoti koka konstrukciju žuburi ar sarkanu un baltu svecīšu rindām. Savukārt 17. novembrī Misā ar svētku programmu uzstāsies Vecumnieku tautas nama jauktais koris «Maldugunis» un vidējās paaudzes deju kopa.
FAKTI
Vecumnieku novadā darbojas Vecumnieku tautas nams, Misas tautas nams, Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes tautas nams, Valles saieta nams, bet Stelpes pamatskolā notiek vairāku amatierkopu mēģinājumi, koncerti un citi sarīkojumi.
Vecumnieku novada Misas ciemā ir 730 iedzīvotāju.
Misas tautas namā ir trīs amatierkolektīvi: sieviešu vokālais ansamblis «Vēja meitenes» (vadītāja Olga Černišova-Stūriška), pirmsskolas bērnu vokālais ansamblis «Adatiņas» (vadītāja Gunta Rumševica), amatierteātris «MIStērijA» (vadītāja Sandra Vēvere).
Vairāki Misas iedzīvotāji dzied Vecumnieku tautas nama jauktajā korī «Maldugunis» un piedalās citās Vecumnieku amatierkopās.
Tautas nama ēkā atrodas arī Misas ciema bibliotēka (vadītāja Sarmīte Šlikaite) un daudzbērnu ģimeņu dienas centrs «Saulgriezes» (vadītāja Olga Černišova-Stūriška).
Amatierkolektīvu dalībnieki Misas tautas namā
Sieviešu vokālajā ansamblī «Vēja meitenes» dzied Mārīte Konstantinova, Sandra Vēvere, Daiga Alekšūna, Anna Balgalve, Laima Spalva, Daiga Alde, Ruta Krūmiņa, Ingrīda Vaisjune, Maiga Beķe, Aija Kotāne, Gunta Rumševica, Olga Černišova-Stūriška.
Amatierteātra «MIStērijA» dalībnieki ir Jana Diena, Vija Ozola, Iveta Krūmiņa, Agra Ivanovska, Sarmīte Šlikaite, Sandra Mors, Sandra Mikalaucka un Edgars Jansons.
Vokālo ansambli «Adatiņas» apmeklē trīs līdz sešus gadus veci bērni. Viņi apgūst ritmiku un mūzikas pamatus.
Vecumnieku novada domes budžeta kopējais finansējums novada tautas namu darbības nodrošināšanai un kultūras darba organizēšanai 2017. gadā – 515 216 eiro.
* Misas tautas namā (t. sk. – darbinieku algas, apkure, amatierkopu vadītāju algas, transports, komunālie pakalpojumi, arī telpu remonts)
** Vallē un Stelpē kultūras dzīve tiek organizēta skolās, tāpēc uzturēšanas izmaksas (apkure, elektrība u. c.) ir iekļautas skolu budžetā.
Avots: Vecumnieku novada dome.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
