Jānis pošas uz medībām un pie sevis domā: – Laikam visu paņēmu – maize ir, speķis ar sīpoliem ir, glāzīte un tajā lejamais arī ir.
Jānis pošas uz medībām un pie sevis domā: – Laikam visu paņēmu – maize ir, speķis ar sīpoliem ir, glāzīte un tajā lejamais arī ir.
Viņš uzliek plecos mugursomu un aiziet.
Sieva sauc: – Pagaidi, tu aizmirsi bisi!
– Nu negriezīšos taču atpakaļ, citādi medības būs neveiksmīgas! – domā mednieks.
***
– Jāni, skaties, re kur zaķis tup! Šauj!
– Klusāk! Ja izšaušu, zaķis aizbēgs. Tagad vismaz uz dzīvu varu paskatīties.
***
– Kārli, mana sieva ir palaistuve, tu viņu pieskati, kad es aizbraukšu uz sanatoriju! – Jānis piesaka kaimiņam. – Ja kaut kas tāds atgadās, tu man atsūti telegrammu. Sak’, nomirusi sieva. Tad zināšu, ka viņa mani atkal krāpusi.
Pēc dažām dienām pienāk telegramma: “Sieva nomirusi.”
Apvainotais laulenis sūta atpakaļ: “Paziņojiet, kad!”
Pienāk atbilde: “Tas notika tūlīt pēc tavas aizbraukšanas, bet līķa apgānīšana turpinās.
