Trīs dienas Bauskas novada Gailīšu pagasta iedzīvotājiem bija iespēja baudīt daudzpusīgu kultūras programmu. Pagasta kultūras darba organizatore Iluta Puķīte to nosauca par Izstāžu dienām.
Piektdienas, 2. marta, kā arī svētdienas, 4. marta, vakarā interesenti varēja noskatīties jauno latviešu filmu «Nameja gredzens». Sestdien, 3. martā, kā arī svētdien kultūras centrā «Kamarde» bija aplūkojama iedzīvotāju vaļasprieku izstāde. Abas dienas uzstājās amatierteātru kopas. Bauskas Tautas teātris izrādīja Elīnas Zālītes lugu «Ērika», savukārt no Rundāles novada režisore Lilita Lauskiniece bija atvedusi divus iestudējumus – izrādi «Dzīves tango» un koncertuzvedumu «Vainadziņš».
Izvēlas saistošāko
Svētdienas priekšpusdienā darbojās meistarklase «Latviešu tradīcijas no Meteņiem līdz Lieldienām». Izstādē bija skatāmi rokdarbi, ko darinājušas Brunavas, Mežotnes un Gailīšu pagasta meistares. Interesenti varēja iegādāties adījumus, sveces un svečturus. Ieskatu savās kolekcijās piedāvāja fotogrāfs Nikolajs Ševirjovs un I. Puķīte. Vecsaules pagasta folkloras kopa gādāja par latvisku muzikālo noskaņu. Aktīvi darboties visus aicināja Uzvaras amatierteātra mākslinieki. Izziņas un izklaides iespēju bija daudz, apmeklētāju pulks bija vēlams krietni plašāks.
Pasākuma rīkotāja I. Puķīte atzīst, ka rokdarbu izstādes apmeklētāju varēja būt vairāk. Taču triju dienu garumā katrs izvēlējies sev saistošāko. Vairāki desmiti skatītāju bija sestdienas teātru izrādēs. Daudzi nāca tikai uz «Nameja gredzenu». «Svarīgi, lai cilvēki neslēpj talantus, lai parāda, ko prot, un apskatās, kas citiem pūrā. Aktieru un folkloristu uzstāšanās – gaisotne man šķiet lieliska,» teic I. Puķīte.
Adot atpūšas
Apskatot izliktās bagātības, «Bauskas Dzīve» uzrunāja vairākas meistares. Uzvariete Līva Kalniņa brīvajā laikā labprāt glezno, veido darbus dekupāžas tehnikā. «Ir tik daudz iespēju, kur aizgūt idejas. Es skatos, ko citi izdarījuši, cenšos savus darbiņus uztaisīt tāpat vai vēl labāk,» stāsta meistare. Dekupāža un gleznošana – tas ir galvenokārt pašas priekam. Taču Līvas darinātos ielūgumus, krustvecāku apliecības – filigrānus mākslas darbus – daudzi pasūta dzīves nozīmīgiem notikumiem.
Ilga Pētersone ikdienā strādā Uzvaras bibliotēkā. Brīvajā laikā viņa ada zeķes, cimdus un cepurītes. Viņa atklāj: «Tā man ir lieliska relaksācija pēc dienas darbiem. Ieslēdzu televizoru, klausos, ko tur stāsta, un adu. Ja ir kādas sliktas ziņas, es tās nedzirdu.»
Brilles joprojām nelieto
No Mežotnes pagasta Strēlniekiem uz Uzvaru bija atbraukusi Rasma Statkauska. Viņas vaļasprieks ir lupatu segu, pārklāju un grīdas celiņu darināšana. Šie darinājumi priecē ar gaumīgu krāsu salikumu. «Nekur speciāli neesmu mācījusies. Sajūta, kā krāsām jāsaguļ, man no dabas dota. Adīšana man ir nomierinošs vakara rituāls. Maniem pirkstiem vienmēr jākustas,» stāsta R. Statkauska.
Bagātīgajā mežotnieču rokdarbu klāstā viņa aicina uzmanību pievērst zeķēm. Šie košie adījumi ir 83 gadus vecās Veltas Pilkauskas meistardarbs. Viņa cītīgi vāc dzijas galus, kas palikuši pēc aušanas, un pēcāk no tiem top svītrainas zeķes. Rokdarbu darināšanai cienījamajai kundzei brilles nav vajadzīgas.
No Īslīces pagasta bija ieradies mākslinieks Roberts Trinskis. Interesenti varēja apskatīt viņa gleznas. Meistarklasē Roberts ierādīja, cik vienkārši no papīra pagatavojami putniņi. «Gaidām pavasari un gājputnus. Manis ierādītie papīra lidotāji palīdzēs sagaidīt īstos putnus,» smej R. Trinskis.
