Īslīces pagasta Līduma kultūras nams esot slēgts un durvis aizzīmogotas, redakcijai zvanīja daži satraukti pagasta iedzīvotāji. Viņi bažījās, vai kultūras nams nākamsezon darbosies.
Īslīces pagasta Līduma kultūras nams esot slēgts un durvis aizzīmogotas, redakcijai zvanīja daži satraukti pagasta iedzīvotāji. Viņi bažījās, vai kultūras nams nākamsezon darbosies.
Parakstīts līgums par telpu nomu
Lai noskaidrotu situāciju, «Bauskas Dzīve» tikās ar kultūras iestādes darbībā ieinteresētajām personām – Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāju Veru Purmali un Līduma kultūras nama ēkas īpašnieku uzņēmēju Aivaru Upenieku.
«Uztraukumam nav nekāda iemesla. Kultūras nams darbosies tāpat kā līdz šim,» 17. augustā apgalvoja Vera Purmale un kā pierādījumu nolika uz galda dokumentu – līgumu par telpu nomu. Īslīces pagasta padome šī gada 17. augustā to noslēgusi ar ēkas īpašnieku Aivaru Upenieku. Līgumā noteikts, ka Aivars Upenieks no 2001. gada 1. septembra līdz 2004. gada 1. septembrim vietējai pašvaldībai iznomā kultūras nama lielo zāli, foajē, skatuvi, palīgtelpas un kabinetu.
Fiksēta konkrēta summa, ko vietējā pašvaldība ik mēnesi maksās īpašniekam, lai viņš varētu norēķināties par apkuri, elektrību, apsardzi, ūdenspiegādi, kanalizāciju un citiem pakalpojumiem. Vera Purmale piebilda, ka dokuments tikšot apstiprināts pagasta padomes nākamajā sēdē.
Neuzņemas materiālu atbildību
Varētu domāt, ka viss ir kārtībā, taču kultūras nama durvis joprojām ir aizzīmogotas un pagaidām neviens, izņemot ēkas īpašnieku, tās nedrīkst atvērt. Aivars Upenieks atklāja radikālās rīcības iemeslus: «Līdz 2001. gada kultūras sezonas oficiālajam noslēgumam – maija beigām – bija spēkā Īslīces pagasta padomes un manis parakstīts līgums par telpu nomu. Kad beidzās noteiktais termiņš, situācija palika, «gaisā karājoties», – nebija nevienas materiāli atbildīgas personas, jo kultūras namā jau ilgu laiku nav administratora. Trūka arī kultūras nama inventāra nomas līguma un, protams, oficiālas vienošanās, kas ļautu izmantot telpas. Situācija kļuva pilnīgi nekontrolējama.
Kultūras namā sarīkojumu organizēšana turpinājās, katrs varēja nākt un ņemt, ko grib. Galu galā iestādē atrodas inventārs, kura vērtība lēšama aptuveni desmit tūkstoš latu. Tāpēc, iepriekš informējot pagasta padomi, es pieņēmu lēmumu aizzīmogot kultūras nama durvis. Vienlaikus izvirzīju pašvaldībai prasību noslēgt jaunu nomas līgumu un kultūras namā iecelt materiāli atbildīgu personu.»
Īpašnieks neatkāpjas no prasībām
Šonedēļ kultūras iestādē sākta inventarizācija, taču materiāli atbildīga persona joprojām nav norīkota. Tāpēc īpašnieks ir noskaņots visai skeptiski: «Ja Purmales kundze riskēs un pati parakstīsies materiāli atbildīgās personas vietā, viss būs kārtībā. Pretējā gadījumā iestādes durvis paliks aizzīmogotas.»
Vera Purmale skaidroja, ka Līduma kultūras nama vadītāja vietas izpildītājs ilgstoši slimojot, tāpēc droši vien tikšot izsludināts konkurss šī amata pretendentiem. Konkrētu termiņu viņa nenosauca. Pašvaldības vadītāja apgalvoja, ka Līduma kultūras namā strādājot arī administratore Lelde Ceplīte. Ar viņu pa tālruni «Bauskas Dzīve» sazinājās 21. augustā. Lelde Ceplīte apstiprināja, ka līdz šī gada 20. augustam viņa patiešām esot bijusi iestādes administratore, bet no 20. augusta atrodoties bezalgas atvaļinājumā. Leldei esot solīts, ka pēc atgriešanās no atvaļinājuma viņa varēšot ieņemt kultūras nama mākslinieciskās vadītājas amatu. Ar Īslīces pagasta padomi speciālistei esot noslēgts beztermiņa darba līgums, un jaunais piedāvājums viņu apmierinot.
Administratoram jāievēro neitralitāte
Šie fakti ļauj secināt, ka pagasta pašvaldībai un ēkas īpašniekam ir visai atšķirīgi uzskati par administratora funkcijām, jo, cik noprotams, arī līdz šim Lelde Ceplīte galvenokārt nodarbojās ar sarīkojumu organizēšanu, taču nebija materiāli atbildīga persona. Acīmredzot var piekrist Aivara Upenieka sniegtajam situācijas raksturojumam: «Viens dzied, otrs dejo, trešais filmē. Viss notiek, taču neviens neuzņemas atbildību par to, lai kultūras nama «saimniecībā» nodrošinātu kārtību un precizitāti visās lietās.
Izstrādāta iestādes darbības nevainojama stratēģija un tehniskie risinājumi, taču absolūti trūkst menedžmenta. Uzskatu, ka administratora pienākumus nevajadzētu uzticēt kultūras speciālistam. Jebkurā gadījumā viņam atradīsies savs «mīļais bērns» – dziedāšana vai kāda cita prioritāte. Un tad vairs nevarēs runāt par objektīvu attieksmi pret kultūras iestādi kā vienotu struktūru. Ja parādītos neatkarīgs kultūras administrators, visas lietas izdotos veiksmīgi sakārtot.»
Ēkas īpašnieks piebilda, ka administratora problēma Līduma kultūras namā esot nemainīgi aktuāla. Par šo jautājumu spriests jau gadiem ilgi, taču kompromisu pagaidām tā arī nav izdevies panākt.
Fakti
Īslīces pagasta padomes 2001. gada budžetā Ls 18050 atvēlēts kultūrai.
Šī gada sešos mēnešos iztērēts Ls 8700.
Ik mēnesi sarīkojumu organizēšanai izmantots ap Ls 250.
(Īslīces pagasta padomes informācija)
