Amatierkopu darbība, daudzveidīgas aktivitātes laukos nav iedomājamas bez atsevišķu indivīdu patriotisma, pašatdeves.
Amatierkopu darbība, daudzveidīgas aktivitātes laukos nav iedomājamas bez atsevišķu indivīdu patriotisma, pašatdeves. Viesturu pagastā, jautājot par kultūras dzīves norisēm, daudzi nosauc Svetlanas Počas vārdu.
S. Poča stāsta: “Man ir ekonomistes pamatizglītība, kursos un semināros esmu apguvusi kultūras darba organizāciju. Atceros, kad mani bērni auga, iespējas sevi apliecināt dažādos pulciņos bija minimālas. Tad arī nolēmu – kādam taču ir jāsāk ko darīt. Nesen mana meita Kristīne, kas tagad jau izaugusi liela un strādā Rīgā, atzina: “Mammu, ja man savulaik būtu šādas iespējas dziedāt, dejot, es būtu ļoti priecīga.””
Pašvaldība sniedz atbalstu
“Bija jauki dzirdēt meitas Kristīnes teikto, taču es varu apliecināt, ka šajā amatā, kā jebkurā citā darbā, ir sava garoza. Tomēr netrūkst arī jauku gandarījuma brīžu. Kad es redzu smaidu, apmierinātību publikas sejā un degsmi dejotāju, teātra spēlētāju acīs, tad arī pašai kļūst siltāk, pozitīvāk,” atzīst pagasta kultūras darba organizatore Svetlana Poča. Viņa gan uzreiz steidz uzskaitīt daudzus palīgus, kultūras norišu aktīvus atbalstītājus, pirmo minot pašvaldības vadītāju Aiju Udalovu. Kolektīvu izbraukumiem nekad nav atteikts transports. Pašvaldība arī gādā, lai pagasta ļaudis vairākas reizes gadā varētu apmeklēt teātra izrādes Rīgā, doties citos izbraukumos.
S. Poča uzteic arī pagasta autobusa šoferi Sergeju Gorijavčevu: “Pacietīgs, punktuāls cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties. Mums, kultūras darbiniekiem, kuros reizēm iemājo mākslinieciskais gaisīgums, tāds kārtīgs šoferis ir tieši laikā.”
Sākums vestibilā
Viesturu pagastā ir divas vietas, kur koncentrējas kultūras dzīve. Viesturu kultūras centrā telpas ir mazas, tur ļaudis vairāk pulcējas nelielās tikšanās reizēs. Savukārt Bērstelē pagastmājas ēkā ir liela, ērta zāle, plaša skatuve. Mēģinājumi, koncerti – viss galvenokārt notiek šeit. Vasarā pasākumus rīko arī parkā.
Tomēr visos laikos Viesturos nav bijis tādas daudzveidīgas dzīves kā tagad. S. Poča darbu kultūras jomā sāka 1999. gadā – bija sporta dzīves organizatore. Telpas no kopsaimniecības laikiem bija pamestas novārtā, lielajā zālē neko nebija iespējams darīt, parkets sabojāts, apkure nedarbojās. Pirmos pasākumus rīkoja vestibilā. Kopā ar toreizējo pašvaldības vadītāju Aivi Feldmani nolēma, ka līdztekus sporta aktivitātēm vajadzētu rosināt arī kultūras dzīvi.
2000. gada vasarā laukumā pie kultūras nama notika pirmais sarīkojums, kas bija jo kupli apmeklēts. Tā paša gada Ziemassvētkos foajē koncertēja jau pirmās pašmāju amatierkopas – trīs deju grupas. “Vēl tagad atceros tās pozitīvi aizkustinošās emocijas, kas pārņēma pēc pasākuma. Tā bija apjausma, pārliecība, ka es varu kaut ko sarīkot un tas ir vajadzīgs, mums pašiem ir savi dejotāji,” atceras S. Poča.
Koris izputējis
Pēc tam kultūras dzīve Bērstelē atsākās ar jaunu sparu. Skolotājas, tagad Bērsteles pamatskolas direktores, Guntas Šurnas mudinātas, kopā nāca šūšanas pulciņa dalībnieces. Izrādās, šim vaļaspriekam ir arī gluži praktiska nozīme – tiek sašūti tērpi dejotājiem, tapis arī viens otrs kostīms amatierteātrim.
Savulaik bērstelieši kopā ar Rundāles pagasta ļaudīm dziedāja apvienotā korī. Taču pēc dažiem gadiem šī kopdziedāšana izjuka. Palikušas vien jaukas atmiņas par mēģinājumiem, kopējiem koncertiem.
Zirgi, govis un jāņuzāles
Joprojām sparīgi darbojas vietējais amatierteātris. Tā negarajā vēsturē spilgtākais iestudējums bijis 2005. gadā, Līgovakarā estrādē uzvestās “Skroderdienas Silmačos”. Tad viss bija kā īstajā teātrī – ar govīm, zirgiem, meijām un lustīgu līgošanu. Savukārt par kvalitatīvāko režisores Anitas Šapkovas veikumu uzskatāma šogad iestudētā joku luga “Čaukstenes”. To atzinīgi novērtēja rajona skatē. ar interesi notikumiem līdzi sekoja “Bērsteles lielā bazāra” apmeklētāji, kad lugu 30. aprīlī izrādīja estrādē. “Tici vai ne, bet tam tomēr ir liela nozīme, ka pašvaldības vadītāja pati aktīvi iesaistās kultūras dzīvē. Aijai patīk spēlēt teātri, viņa to dara ar prieku, galvenais, arī saprot kultūras nepieciešamību mazā lauku pagastā,” tā par vietējās varas vadītāju saka viena no dramatiskās kopas dalībniecēm Dzidra Ročāne.
“Mēs te katra esam ar savu “odziņu”. Atceros, kādā skečā Dzidra, pensionāre būdama, atveidoja metālistu Merilinu Mensonu. Publikas sajūsmu grūti vārdos pārstāstīt. Ja nopietni, tad ar to teātra spēlēšanu arī mēdz būt dažādi. Ir reizes, kad tu esi uz skatuves un jūti – izrāde aiziet. Publika uztver sacīto, domā, smejas līdzi. Tad uzreiz arī pašiem parādās cits spēlētprieks,” iespaidus par teātra spēlēšanu atklāj pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova.
Trīs deju kopas
Jo aktīvi Viesturu pagastā ir dejotāji. Pašlaik ir trīs deju kopas, savulaik bija vēl vairāk. Ar tām strādā rundāliete Aiga Vangale: “Cilvēkiem mājās daudz visādu rūpju, problēmu. Taču, kad viņi atnāk uz mēģinājumu, šīs visas lietas aizmirstas. Vismaz viņi cenšas par tām nedomāt. Labs noskaņojums, kopīgi izbraukumi, koncerti – lietas, kas saista dejotājus.”
Viesturu pagasta vidējās paaudzes deju kopas nosaukums – “Ir varianti”. Tas noskatīts no kādas alus reklāmas un labi atspoguļo dejotāju prasmes. Agrāk vairāk izpildīja līnijdejas, tagad estrādes dejas, nav aizmirsti arī tautiskie soļi. Atkarībā no tā, kāds pasākumā paredzēts noskaņojums, tāda tiek gatavota arī programma.
“Es dejoju jau sešus gadus, un man tas patīk. Grūti jau ir tikai sākumā, kamēr apgūst pamatsoļus, pēc tam seko interesantākais,” tā spriež Pilsrundāles vidusskolas 8. klases skolniece Solvita Ņikiforova. Savukārt bērsteliete Irina Streļnikova, kura pašlaik mācās Bauskas 2. vidusskolas 11. klasē, atzīst, ka viņai darbošanās deju kopā ir satikšanās ar draugiem, koncerti, dažādas ekskursijas. “Mums ir lieliska vadītāja – Aiga. Laipna, izpalīdzīga, tāpēc arī bērniem patīk nākt uz mēģinājumiem, piedalīties koncertos,” spriež Irina.
Tomēr ir kāda īpatnība Viesturu pagasta amatierkopu dzīvē – tajās tikpat kā nesastapt vīriešus. Savulaik uz teātra spēlēšanu izdevies ieinteresēt Andri Grebežu, Ilgvaru Ūdri, vēl dažus kungus. Kādreiz bērnu deju kolektīvā bija arī puikas, tagad zeperi izauguši un uz vidējās grupiņas nodarbībām vairs nenāk.
“Laikam jau viņiem kauns, varbūt arī baidās, ka citi smiesies. Nereti ir tā, ka mūsu mēģinājumu laikā zēni ir zālē, skatās, kā mēs dejojam. Bet, kad aicinām pievienoties, mūk prom,” stāsta Solvita. “Es agrāk dejoju, man ļoti patika. Ekskursijas bija jaukas, arī koncerti. Vispār es padomāšu, varbūt jānāk atkal dejot,” cerīgi pārdomas beidz kultūras namā sastaptais 6. klases audzēknis Romāns Žukauskis.
Cerība un neatlaidīgs darbs – lietas, kas nepieciešamas ne tikai Viesturu, bet jebkurā pašvaldībā, lai kultūras puķe plauktu jo koša un bagātīga.
***
Uzziņai
Viesturu pagasta amatierkopas
– Bērnu deju kopa, darbojas kopš 2000. gada, tajā piedalās bērni no trīs līdz deviņu gadu vecumam.
– Bērnu deju kolektīvs, dibināts 2000. gadā, darbojas 7. – 9. klašu audzēkņi.
– Vidējās paaudzes deju kopa “Ir varianti”. Kopā kopš 2001. gada. Visus deju kolektīvus vada Aiga Vangale.
– Amatierteātris, dibināts 2001. gadā, režisore Anita Šapkova.
– Vokālais trio: Anda Brežinska, Līga Želamska un Enija Alksne. Vadītāja Andra Streļčūne.
– Šūšanas pulciņš, darbojas kopš 2000. gada, vadītāja Gunta Šurna.
– Sporta nodarbību pulciņš, ir iespēja spēlēt galda spēles, volejbolu. Vadītāja Valentīna Žuravļova.
