Bauskas Centrālajā bibliotēkā Eiropas Savienības informācijas punkts tika atvērts 2001. gadā.
Bauskas Centrālajā bibliotēkā Eiropas Savienības (ES) informācijas punkts (ESIP) tika atvērts 2001. gadā. Tā mērķis ir padarīt pieejamu jebkuru informāciju par ES visām bibliotēkas lietotāju grupām.
Atbalstītāju ir daudz
Latvijas rajonu un pilsētu centrālajās bibliotēkās darbojas 34 ESIP. Tos vada koordinato- ri – īpaši apmācīti bibliotēku speciālisti. Informācijas punkti tika izveidoti sadarbībā ar Eiropas Savienības informācijas centru, Eiropas Savienības integrācijas biroju, Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā. Metodisku palīdzību sniedza Ziemeļvalstu Ministru padome, Latvijas bibliotēku speciālistiem rīkojot pieredzes studijas Zviedrijā.
Katru gadu Eiropas Komisijas delegācija Latvijā visiem ESIP koordinatoriem organizē mācību ciklus un piedāvā iepazīties ar ESIP darbu ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Nepieciešamo literatūru ESIP krājumu veidošanai bibliotēkas saņem bez maksas. Tās ir grāmatas, bukleti, brošūras un dokumentu krājumi latviešu un angļu valodā.
Izvēlas Zviedrijas modeli
Mūsu valstī bibliotēkas ir kļuvušas par galvenajiem informācijas centriem, kas popularizē ES. Līdzīgi notiek arī Lietuvā un Igaunijā, skaidro Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Viņa teic, ka 20. gadsimta 90. gadu beigās tieši bibliotēku speciālisti izvirzīja priekšlikumus ESIP veidošanai. Šis pakalpojums paplašina bibliotēku pamatfunkcijas – kultūras, izglītības un informatīvo darbu.
Baiba Tormane 1999. gadā kopā ar Ziemeļvalstu kolēģiem piedalījās ESIP projekta izstrādāšanā. Viņa saņēma stipendiju studijām Gēteborgas (Zviedrija) galvenajā bibliotēkā, lai pētītu kaimiņvalsts kolēģu pieredzi iedzīvotāju informēšanā par ES. Tolaik Zviedrija jau bija kļuvusi par ES dalībvalsti, taču informācijas punkti bibliotēkās joprojām turpina darbu. Mainījušies vienīgi darbības akcenti. Pirms iestāšanās ES svarīgākais uzdevums bija aktīva informēšana, taču vēlāk galvenā vērība tika veltīta koordinācijas funkcijai.
Mainās akcenti
Latvijas bibliotēku speciālisti, kuri piedalījās studiju braucienā, nolēma, ka zviedru piedāvātais ESIP modelis ir piemērots arī Latvijai. Par ļoti veiksmīgu Baiba Tormane uzskata Gēteborgas galvenās bibliotēkas taktiku, ko pirmsiestāšanās periodā raksturoja cieša sadarbība ar jau esošām ES dalībvalstīm, jo īpaši Dāniju un Lielbritāniju. Gēteborgas bibliotēkas koordinatori nodibināja tiešus sakarus ar ES struktūrām Briselē, kā arī izvēlējās elastīgu informēšanas formu, organizējot iedzīvotājiem lekciju ciklus, ko vadīja atzīti ES eksperti un ministriju speciālisti.
Savukārt Somijā latviešu bibliotekāri guva priekšstatu par ESIP punktu iekārtošanu bibliotēkās, izmantojot izteiksmīgus vizuālus akcentus.
Polijā izglīto jauniešus
Par Bauskas Centrālās bibliotēkas ESIP koordinatori no 2001. gada strādā Irēna Vadapāla. Arī viņa ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi, iepazīstoties ar kolēģu darbu daudzās Eiropas valstīs.
Speciāliste min Polijas modeli, kas atšķiras no mūsu valstī ieviestā. Svarīgākā mērķgrupa šajā valstī ir jaunieši, tādēļ informēšana par ES galvenokārt tiek izvērsta izglītības iestā- dēs. Polijas skolās darbojas ap 2000 ES klubu. Mūsu rajonā ES klubs darbojas Vecumnieku vidusskolā, bet kopumā valstī šādu struktūru ir maz, teic Irēna Vadapāla.
Informēšanas procesā par ES ļoti aktīvi iesaistās Lietuvas valdība, sniedzot ievērojamu atbalstu bibliotēku ESIP. Valdība ir finansējusi datoru un grāmatu plauktu iegādi visiem ESIP. «Lietuvas kolēģi brīnās, ka mums līdzekļi jāmeklē, iesaistoties projektu konkursos, jo viņiem tādu rūpju nav,» rezumē Irēna Vadapāla.
Kampaņa – visā rajonā
Īpaši nozīmīgs Bauskas Centrālajai bibliotēkai bija 2002. gads, kad tika realizēts projekts «Padarīt saprotamāku ES». To atbalstīja Eiropas Komisijas delegācija Latvijā.
Visu aktuālo informāciju bibliotēkas lietotāji varēja gūt no pirmavotiem, jo sistemātiski tika organizētas tikšanās ar vairāku nozaru ministriem un ES ekspertiem. Baiba Tormane norāda, ka šī kampaņa aptvēra lielu daļu rajona. Bibliotēkas veiksmīgā sadarbība ar Eiropas Savienības integrācijas biroju ļāva piesaistīt lektorus, kuri pagastu bibliotēkās informēja iedzīvotājus par aktuālām problēmām.
Šogad par darbības prioritāti ESIP ir noteicis lauku iedzīvotāju padziļinātu informēšanu par ES. Katra pagasta bibliotēkās ir izveidoti literatūras stendi par Es. Ja ir nepieciešami papildmateriāli, pagastu bibliotekāri sazinās ar ESIP par grāmatu un citu izdevumu nogādāšanu uz lauku bibliotēkām.
Turpinās arī ESIP kontakti ar skolām. Nesen noslēdzies eseju konkurss «Latvija ceļā uz ES», ko organizēja Bauskas Centrālā bibliotēka sadarbībā ar pilsētas 1. vidusskolu. Bibliotekāri ir sagatavojuši Eiropas nedēļai veltītu tematisku izstādi, kurā atspoguļotas ES kandidātvalstīm svarīgākās norises 2002. gadā.
***
FAKTI
Bauskas Centrālās bibliotēkas ESIP izsniegtās literatūras vienību skaits:
2001. gadā – 310,
2002. gadā – 1600.
***
Iedzīvotāju viedokļi par Bauskas ESIP darbību
Lilita Pīrāga, pensionāre:
– Vēlos saprast, kādēļ daudzi neatbalsta Latvijas iestāšanos ES, tādēļ bibliotēkā studēju šos materiālus. Pārdomas izraisīja J. Paidera grāmata «Nē Eiropai», kurā autors visai pārliecinoši argumentē savu viedokli. Teorija šķiet saistoša, bet diezin vai dzīvē šos variantus iespējams realizēt. Ar materiālu piedāvājumu ESIP esmu ļoti apmierināta.
Guna Jēkabsone, Sociālo tehnoloģiju augstskolas studente:
– Esmu iedziļinājusies jautājumos par Eiropas tiesībām. Ja bibliotēkā nebūtu informācijas punkta, diezin vai spētu uzrakstīt visus studiju darbus.
Gints Reinieks, Bauskas vakara vidusskolas audzēknis:
– Bibliotēkas materiālus izmantoju referātu rakstīšanai. Izdevumu ir ļoti daudz. Tajos orientēties palīdz bibliotēkas speciālisti. Pašlaik manas intereses ir saistītas ar ES vēsturi.
