Vēstule maniem čaklajiem, maniem labajiem toreizējiem un tagadējiem sadzīves pakalpojumos strādājošajiem.
Vēstule maniem čaklajiem, maniem labajiem toreizējiem un tagadējiem sadzīves pakalpojumos strādājošajiem.
Aprīlī apritēja 40. gadadiena sadzīves pakalpojumu nozarei Latvijā. Protams, arī pirms tam bija sistēma un pakalpojumus sniedza dažādu profilu speciālisti. Tie, kas bija apvienoti vienā tautsaimniecības nozarē, ieguva valsts finansējumu, kas ļāva attīstīties arī rajonu pilsētās un laukos. Nozare ļoti strauji auga, īpaši mūsu rajonā. 20 gados Bauskā izdevās radīt jaunu ražošanas tehnisko bāzi, izveidot labu pasūtījumu pieņemšanas tīklu. Frizētavas, pirtis, šūšanas un remontdarbnīcas, aušanas un trikotāžas saloni bija ne tikai pilsētā, arī Iecavā, Vecumniekos, Skaistkalnē, Pācē, Misā un cituviet.
Nemitīga attīstība
Kas virzīja nozares attīstību? Vispirms – mūsu sadzīves pakalpojumu nozarē strādājošie. Daudz izšķīra arī tas, ka līdztekus pakalpojumu sniegšanai un ražošanai toreizējais sadzīves pakalpojumu kombināts uzturēja savu saimnieciskā aprēķina būvgrupu. Uzdevumu izvirzījām pavisam vienkāršu – vienlaikus ar iespējami labi plānotu un organizētu ražošanu rast līdzekļus jaunu cehu un darbnīcu būvei. Tā arī notika. Iesaistījām finansējumā kapitālā remonta, daļēji arī kārtējā remonta naudu un tā saucamos necentralizēti piešķirtos līdzekļus un ik gadu ieguldījām ap 100 tūkstoš rubļu.
Sadzīves pakalpojumu veidotāju «zelta fonds» bija Jānis Borkovskis, Ludis Abramovičs, Haralds Kampiņš, Jānis Maļinovskis, Rihards Ozoliņš, Marija Čaklā, Leons Blimhens, Lidija Bergmane, Zigfrīds Bukovskis, Mārīte Kleķere, Nikolajs Ivanovs un daudzi citi, arī aizsaulē aizgājušie Kārlis Tīrelis, Ivars Dūmiņš, Armands Sunteiks, Andrejs Stepanovs, Žanis Grīnšpons, kā arī visa lielā strādājošo saime, vairāk nekā 900 cilvēku, 22 nozaru speciālisti.
Tiecas pēc pozitīvā
Ne tikai drosme, bet arī lieliskie darba rezultāti toreizējās LPSR mērogā 1980. gadā ļāva pasūtīt individuālo projektu vērienīgai veļas mazgātavai Bauskā. Domāju, ka jau toreiz, izmantojot ierobežotu informāciju, jaunās veļas mazgātavas jauda tika aprēķināta pēc ASV sasniegtā šī pakalpojuma līmeņa – 50 kilogramu gadā vidēji vienam iedzīvotājam. Labākais mūsu mazgātavas rezultāts tika uzrādīts 1989. gadā – 37 kilogrami izmazgātas veļas. Rēķinot vidēji uz vienu mūsu rajona iedzīvotāju, tas bija ļoti labs rādītājs.
Mēs uzbūvējām un izmantojām arī pielāgotas telpas, rajonā atvērām 16 frizētavu, kurās strādāja 86 meistares – Anna Smilga, Milda Laveniece, Ella Vanaga, Dainuvīte Berga, Irēna Petuhova, Mārīte Muceniece, Ērika Matisāne, Regīna Matvejeva un daudzas citas.
Prasmīgās vadītājas Jevgeņija Orlova un Astrīda Urbiņa ļāva justies ļoti droši un daudzus gadus gūt augstākos rezultātus valstī. Lieliski strādāja un darbam stabilu kvalitāti garantēja galdnieka Jāņa Maļinovska vīri Vecumniekos. Viss Vecumnieku ražošanas iecirknis – audējas, šuvējas, frizieres – strādāja ļoti profesionāli. Tomēr sevišķu uzslavu galdnieku un kombinātā strādājošo saimē izpelnījās Jānis Maļinovskis. Pieteikt pasūtījumu viņa darbnīcā nozīmēja iegūt jaunu un kvalitatīvu, tolaik arī lētu mēbeli, durvis vai citu izstrādājumu.
Izcilus vārdus un pateicību pelnījuši šuvēji Bauskā un Iecavā, toreiz strādājām daudz vairāk. Šī aroda meistaru bija pāri simtam, galvenokārt sievietes – jaunas dāmas, ļoti atbildīgas darbinieces – Fatīnija Stepanova, Rasma Ozoliņa, Zigfrīda Rīna, Zeltīte Sprosta, Līga Užbale, Inta Krivate, Austra Tērauda, Maiga Laveniece un citas.
Top arī «13. cehs»
Katrs gads sadzīves pakalpojumu attīstībā visās toreizējās kombināta 22 nozarēs saistījās ar izaugsmi, ražošanas apjoma pieaugumu, jaunu pakalpojumu veidu un formu piedāvājumu iedzīvotājiem.
Domāju, ka visiem maniem kolēģiem, bijušajiem un tagadējiem, spilgtā atmiņā ir ne tikai ražošanas objektu būvniecība un nodošana ekspluatācijā. Mēs taču paši uzcēlām skaistu ēdnīcu, jaunu kafejnīcu. Mūsu sarīkojumu un izstrādājumu demonstrēšanas zāle ar 500 vietām bija objekts, kas ļāva pilnveidot pakalpojumus un kultūras norises pilsētā.
Tieši saimnieciskās kārtas būvniecībā tapa mūsu silti dēvētais «13. cehs» – bērnudārzs «Annele» ar 140 vietām. Daudz tika novirzīts un atrauts no pašu līdzekļiem, pašu rokām celts, projektēts un pārprojektēts. Kā šeit strādāja Ivars Dūmiņš, Rihards Ozoliņš, Eduards Ozoliņš, Jānis Borkovskis, Ludis Abramovičs, Tankrets Krivats, Gunārs Gendvils! Atzīmējot «Anneles» desmit gadu jubileju, mūsu bijušais darbinieks Rihards Strazdiņš dāvināja paša uzņemtu īsfilmu par bērnudārza būvniecību. Tas man sagādāja lielu prieku un pārsteigumu. Tika celtas dzīvojamās mājas, izaugsmes gados dalīti pašu būvēti vairāk nekā 90 dzīvokļu.
Ar šādu kompleksu risinājumu un augstu atbildību bija iespējams piesaistīt ļaudis darbam sadzīves pakalpojumu kombinātā. Patīkami, ka visi mūsu sāktie objekti uzbūvēti pilnībā. Privatizācijas posmā tika pabeigts minētais bērnudārzs, 24 dzīvokļu māja.
Ir, ko privatizēt
Šodienas sarunās bieži ar labestīgu smaidu secinām, ka, pateicoties bijušajam sadzīves pakalpojumu kombinātam, toreizējām attīstības aktivitātēm – būvniecībai –, vismaz ir, ko privatizēt. Īpaši jauki, ka mūsu bijušo darbinieku – Aijas Bonātes, Ērikas Matisānes, Jevgeņija un Intas Katranži, Aijas Ilgumas, Andra Voltera, Solveigas Ikertes, Valentīnas Bļinkovas, Vijas Kampiņas, Ingrīdas Dreijeres, Ivara Štrausa, Aijas Lazdiņas – jau sākotnēji izveidotie uzņēmumi ar labiem panākumiem strādā kā privātstruktūras.
Šajā vēstulē es atvainojos visiem, visiem un lūdzu mani nepārprast – es nedomāju «dziedāt» slavas dziesmas bijušajiem laikiem. Es ļoti vēlējos, lai baušķenieki zina tekstā pieminētos vārdus un uzvārdus, lai padomā par nenosauktajiem labvēļiem. Apsveicu jūs visus un pateicos par zelta ieguldījumu mums tik tuvajā nozarē!
Cieņā un pateicībā – N. DZENIS, ilggadējs sadzīves pakalpojumu nozares vadītājs
P. S. Pēc N. Dzeņa un viņa kolēģu ierosinājuma 2. maijā notiks kādreizējās nozares veterāniem veltīts sarīkojums, kurā gan nav iespējams pulcināt visus ilggadējos darbiniekus. Labās domas lai izstaro līdz katram!
