Karalis Džordžs VI esot teicis: «Jorkas vēsture ir Anglijas vēsture.» Tam piekritīs ikviens, kurš kaut nedaudz orientējas Albionas gadu tūkstošiem ilgajā un slavenajā vēsturē.
Karalis Džordžs VI esot teicis: «Jorkas vēsture ir Anglijas vēsture.» Tam piekritīs ikviens, kurš kaut nedaudz orientējas Albionas gadu tūkstošiem ilgajā un slavenajā vēsturē.
Slavenā pagātne jūtama ik uz soļa. Muzeji katru sezonu pievelk tūkstošiem tūristu. Te ir Jorkas pils muzejs, katedrāle, Vikingu, Dzelzceļa muzejs.
Skolēni analizē vēstures avotus
Pilsēta ar šaurām, sakoptām ieliņām šķiet īsti angliska, īpaši salīdzinājumā ar kosmopolītisko Londonu. Jorkas apkārtnē ir Ziemeļjorkšīras grāfistes nacionālais parks. Februārī Jorkā sāk ziedēt dzeltenās narcises un ķirši. Ainava nedaudz atgādina mūsu Siguldu.
Pastaigām pa vēsturisko pilsētu gan atlika maz laika, jo piedalījos starptautiskā vēstures skolotāju seminārā, kura galvenā rīkotāja bija Lielbritānijas Padome. Tikšanās laikā pedagogi no Eiropas valstīm iepazinās, kā Apvienotajā Karalistē vēsture skolās tiek mācīta pēdējo 25 gadu laikā. Zināšanu apguves procesā uzsvars jāliek uz skolēnu spējām analizēt vēstures avotus – fotogrāfijas, fragmentus no senām hronikām u. tml. Ne visi gadskaitļi, notikumi un vēsturiskās personas «jāiekaļ». Nepieciešamības gadījumā jebkurš interesents vajadzīgo informāciju var atrast uzziņu literatūrā, enciklopēdijās vai arī internetā. Galvenais – prasme orientēties vēsturē un izmantot informācijas avotus. Šim stilam ir daudz priekšrocību, arī trūkumu.
Paraugstunda muzejā
Šoreiz par priekšrocībām, jo Apvienotajā Karalistē šī sistēma ir iestrādāta. Tā darbojas. Vislabāk tas bija vērojams angļu skolā. Tur valda tāds psiholoģiskais klimats, kas sekmē, lai skolēni stundā mācītos. Viņi jūtas brīvi, var konsultēties cits ar citu, taču skolotāja sacīto dzird visi, un norādījumi tiek izpildīti.
Apmeklējām divus vēstures kabinetus. Katrā bija dators un printeris, skolēni pirms stundas saņēma veselu kaudzi nepieciešamo materiālu. Pēc audzēkņu skaita šī mācību iestāde līdzinās Bauskas 1. vidusskolai. Visi skolēni valkā vienādas formas – viena parauga kaklasaites, balti krekli zēniem, blūzes meitenēm, tumšzili uzvalki un kostīmi. Uz manu jautājumu: «Kas šajā skolā tīra klašu telpas?», vietējais skolu inspektors atbildēja: «Apkopēji!» un apveltīja mani ar izbrīnītu skatu. Tāda, lūk, ir kārtība angļu skolā.
Taču mācības notiek ne tikai telpās. Aizbraucām uz gleznainu vietu, kur pauguru ieskautā ielejā atrodas Rivolksas abatijas drupas. Tās kā radītas ekskursijai brīvā dabā, taču Anglijā mācību ekskursija ir stundas turpinājums. Mums katram tika iedots darba lapu komplekts ar klostera plānu, fragmentiem no senām hronikām un jautājumi, uz kuriem jāatbild.
Līdzīga aina vērojama muzejā, kas mājvietu radis senajā Jorkas pilī. Arī šeit, muzejā, notiek īsta paraugstunda. Skolēni var pielaikot 18. gadsimta tērpus, viduslaiku bruņinieka bruņucepuri. Aizsietām acīm mums bija ar tausti jānosaka iedotā priekšmeta nozīme, tā pielietojums. Esmu lepns, ka izdevās atbildēt pareizi, kad man tika iedota kartupeļu rokasspiede.
Jāatzīst, angļu izglītības funkcionāri ir parūpējušies, lai vēstures mācīšana visos līmeņos notiktu saskaņoti. Bez valsts atbalsta, ar skolotāju entuziasmu vien plašas reformas īstenot nevar. To derētu atcerēties izglītības ierēdņiem mūsu valstī.
***
Hronika
71. gadā pēc Kristus Ūzas upes krastos tika izveidota romiešu militārā nometne Eboranuma. Tas bija sākums Jorkas pilsētai. Saimnieki mainījās – romieši atstāja britu salas, viņus nomainīja angļi. 9. gadu simtenī Jorku sagrāba dāņu vikingi, kuri pilsētas apkaimē izcīnīja kaujas ar slaveno angļu karali Alfrēdu Lielo.
Jorka nevēlējās padoties Normandijas Vilhelmam – pēdējam iekarotājam, kuram izdevās sekmīgi šķērsot Lamanšu un iekarot britu salas. Taču normaņus nekas nespēja apturēt. Pilsēta un tās plaukstošais apvidus tika pārvērsti par tuksnesi. Tomēr Jorka atkopās un 12. gadsimtā ieguva savu lielāko rotu – Jorkas katedrāli, kas ir izcils gotiskās arhitektūras šedevrs. 14. gadsimta beigās Jorka neilgu laiku bija Anglijas galvaspilsēta. Pilsētā uzturējies viens no Šekspīra personā- žiem – karalis Ričards III.
