DINA BRIEDE, Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēkne, pagājušajā nedēļā teju vai nemanot no vasaras nonāca rudenī.
– No jūnija vidus strādāju Rīgā par klientu apkalpošanas speciālisti vairumtirdzniecības bāzē. Tā bija lieliska pieredze, papildinot valodu zināšanas, jo ar klientiem dažkārt nācās runāt krievu vai angļu valodā. Sarunās daudz noderīga uzzināju par uzņēmējdarbību. Šo jomu esmu nolēmusi studēt. Vasaru aizvadīju darbā, un vienmēr sanāca tā, ka saulainais un jaukais laiks bija manā darba maiņā. Dienās, kad man nebija jāstrādā, parasti līņāja vai bija auksti.
Pirmdien atvadījos no kolēģiem, otrdien pārvedu mantas no Rīgas uz mājām Brunavas pagasta «Rainī». Nopirku šo to skolai, galvenokārt klades. Trešdienas vakars bija diezgan nemierīgs, nesanāca laikus aiziet gulēt. Iedomājos, ka ir taču klāt mans pēdējais 1. septembris skolā. Iepriekšējos gadus šī bija jautra, bezbēdīga diena, šoreiz noskaņojums bija pavisam citāds. Jutu, ka arī klasesbiedri nav tik priecīgi kā iepriekšējos gados. Sejās bija jaušama nopietnība, viens otrs, arī es, iegrima pārdomās par pavasari un eksāmenu sesiju. Skolas svinīgajā sarīkojumā nebija nekā īpaša. Pēc tā devos mājās.
Mazākais brālis Reinis šogad pirmo gadu ir ģimnāzists, jo sāka mācīties 7. klasē. Mājās sarunās viņš neslēpa mulsumu, jo pēc mazās Mežgaļu skolas nonāca uzreiz lielā klasē. Ir skaidrs, ka te viņu katru reizi skolotāji neuzrunās, nesamīļos. Būs jābūt krietni patstāvīgākam. Ticu, ka mans brālītis to spēs.
Interesanti, ka visus trīs gadus 2. septembrī pirmā mācību stunda mums ir bijusi matemātika. Šajā priekšmetā man problēmu nav. Pirmajā mācību dienā mums jau bija septiņas stundas – pēc vasaras brīvlaika tās šķita bezgalīgas. Ir arī uzdots pirmais mājas darbs, kas jāizpilda uz pirmdienu. Politikas skolotāja Sarmīte Ābelniece uzdeva sagatavot stāstījumu A4 lapas apjomā par politiku. Nekas grūts tas nebija, bet laika nedaudz prasīja. Labi, ka pirmā mācību nedēļa bija tik īsa – tikai divas dienas, tādēļ brīvdienās no skolas atpūsties nevajadzēja. Kopā ar ģimeni aizbraucām pie mana brāļa, kurš mācās Jelgavā. Jauki bija paciemoties, nedaudz arī apskatījām pilsētu.
