Plašas lauksaimnieku aprindas ir satraucis pagājušajā nedēļā pieņemtais Eiropas Komisijas oficiālais pozīcijas dokuments lauksaimniecībā.
Plašas lauksaimnieku aprindas ir satraucis pagājušajā nedēļā pieņemtais Eiropas Komisijas (EK) oficiālais pozīcijas dokuments lauksaimniecībā. Proti, Eiropas Savienības (ES) desmit kandidātvalstīm, tostarp arī Latvijai, pēc iestāšanās ES sola tikai 25 procentus no tiešajiem maksājumiem. Zemkopības ministrs Atis Slakteris 31. janvārī preses konferencē sacīja: «Tas nozīmē – kandidātvalstu, arī Latvijas, zemnieki tiks vērtēti ceturtdaļvērtībā salīdzinājumā ar pašreizējo ES dalībvalstu fermeriem. Vēl nekas traks nav noticis, jo neesam ES uzņemti. Taču ir svarīgi, lai mūsu zeme būtu starp valstīm, kuras Latviju nesaspiež. Es ceru, ka Eiropas saprāta dieviete uzliks plaukstu uz Eiropas biznesa dievietes karstās galvas.»
Šajā preses konferencē Atis Slakteris paziņoja, ka aicinās uz sarunām Lietuvas un Igaunijas kolēģus, jo trim Baltijas valstīm ir ļoti svarīgi saskaņot vienotu pozīciju, lai aizstāvētu kopīgas intereses.
Bažas ir ne tikai par tiešo maksājumu apmēriem, bet arī par lauksaimniecības ražošanas noteiktajām kvotām. Pēc Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra sniegtajiem datiem, piena ražošanas kvota, piemēram, Latvijai, samazināta vairāk par pusi, nekā sarunās bija prasīts – no 1,2 miljoniem tonnu līdz 489474 tonnām. Līdzīgi ir ar cukurbiešu ražošanas kvotu – no 110 tūkstošiem tonnu līdz 52482 tonnām. Jāpaskaidro, ka piensaimniecībai Latvijā ir noteikta prioritāte un cukurbiešu audzēšanā jau sasniegts augsts potenciāls, nodrošinot modernu tehnoloģiju.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas preses centra nodaļas sniegtajā informācijā lasāms: «Vienlaikus EK priekšlikums ietver vairākus pozitīvus elementus, kas nav tieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Tas pirmām kārtām attiecas uz tādu būtisku problēmu risināšanu kā Latvijas lauku attīstība, sociālie un nodarbinātības jautājumi.» Norādīts, ka Zemkopības ministrija kopā ar Ārlietu ministriju ir sākusi detalizētu EK priekšlikumu izvērtēšanu, lai formulētu Latvijas pozīciju turpmākajām sarunām.
Var secināt, ka Latvija nesamierināsies ar pašreizējiem nosacījumiem. Taču, cik stipri būs argumenti, cik pārliecinoši pierādījumi tam, ka mūsu valsts lauksaimnieki grib strādāt? Un prot to jau tagad, saņemot ievērojami mazāku valsts atbalstu, nekā tas ir Eiropas zemēs. Pašlaik ir nepārprotams, ka desmit kandidātvalstīm, to vidū arī Latvijai, izvirza neizdevīgus noteikumus. Var dažādi spriest par ekonomikas globalizāciju, konkrētajā situācijā – par lauksaimniecības gaidāmo iekļaušanos Eiropā, kur ir stabila sistēma. Kā būtu labāk – stingri turēties savās pozīcijās vai meklēt saprātīgus kompromisus? Zemkopības ministrs A. Slakteris preses konferencē teica arī tā: «Zemnieks runā latviešu valodā, ja nebūs viņa, nebūs arī valodas un valsts, ko gatavojamies pārstāvēt Eiropas Savienībā.» Ir jānoturas Latvijas zemniecībai.
