Akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži» 28. aprīlī Bauskas rajona Misā prezentēja jaunu produktu – enerģētisko šķeldu. Šogad LVM sākuši ciršanas atlieku pārstrādi, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Melnis.
Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” (LVM) 28. aprīlī Bauskas rajona Misā prezentēja jaunu produktu – enerģētisko šķeldu. Šogad LVM sākuši ciršanas atlieku pārstrādi, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Melnis.
Jau šoruden plānots piedāvāt tirgū enerģētisko šķeldu pašvaldībām un uzņēmumiem, kas vēlas ražot siltumu vai enerģiju no atjaunojama dabas resursa – koksnes.
Svarīga zaļā enerģija
Tādējādi uzņēmums mēģinās mazināt atkarību no ārējiem energoresursiem. LVM padomnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Gaigals norāda, ka fosilais kurināmais (naftas un gāzes produkti) pasaulē strauji samazinās. Svārstīga ir šo resursu cena. Svarīgi, ka turpmāk tai būs vien augšupejoša tendence. Tāpat arvien aktuālāka kļūst vides piesārņojuma problēma, ko izraisa fosilā kurināmā lietošana.
Šie divi iemesli ir ieslēguši zaļo gaismu bioenerģētikai – enerģijas resursu meklēšanai uz vietas, dodot priekšroku tiem resursiem, kas atjaunojas un nenodara kaitējumu videi. Absolūti tīri enerģijas avoti ir koks, salmi, niedres. Tos enerģijas ražošanā izmanto bez pārstrādes rūpniecības palīdzības.
Pēta ražošanu
Pašlaik nav skaidrs, kā Latvijā organizēt koksnes sagatavošanu energorūpniecībai. Nav specifisku tehnisku zināšanu par to, kā veidot ražošanu, lai mežu īpašniekiem būtu izdevīgi ražot koksni energopatēriņam.
Pērn LVM noslēdza līgumu ar Zviedrijas meža zinātnes institūtu “Skogforsk” un meža zinātnes institūtu “Silava” par to, lai zinātnieki veiktu tehnoloģiskos pētījumus, kā koksni sagatavot energoizmantošanai.
Zinātniskajā projektā tika pētīti divi enerģētisko šķeldu ražošanas tehnoloģiskie virzieni. Viena ir Latvijā pazīstama tehnoloģija – šķeldas gatavo augšgala krautuvē pie ceļa un tālāk transportē uz patērētāja vietu. Otra tehnoloģija paredz ciršanas atlieku presēšanu tieši cirsmās, kur tās tiek saiņotas trīs metrus garos un 0,5 līdz 0,7 metrus resnos baļķveidīgos saiņos. Šos saiņus transportē uz patēriņa vietu, kur pirms izmantošanas enerģijas ražošanai tie ir jāsašķeldo.
Citviet plaši lietota
“Pētījums pierādīja, ka ciršanas atlieku saiņošanas tehnoloģija ir izdevīgāka par to pievešanu ceļa malā un šķeldošanu ar mobilo šķeldotāju,” skaidro LVM struktūrvienības “LVM Apaļkoksnes piegādes” direktors Andris Balodis.
Šķeldu pašizmaksa (pieņemot, ka piegādes attālums ir 45 km), ja tā netiek safasēta, ir 3,54–3,92, bet safasētam produktam – 3,15 latu kubikmetrā. “Projekts apliecinājis, ka pieejamo resursu apjoms ir pārsteidzoši liels, pakalpojumu sniedzēji spēj strādāt profesionāli, ar visu tiek galā un produkcijai – gan šķeldām, gan saiņiem – ir pircēji. Tas nozīmē, ka varam produktu attīstīt un virzīt tirgū,” stāsta A. Balodis.
No atliekām
Koku zari un galotnes, skujas un lapas, stumbru atgriezumi, kas paliek cirsmā pēc koku gāšanas, sagarumošanas un atzarošanas, kā arī nocirsto koku celmi pašlaik ir viens no nozīmīgākajiem enerģijas avotiem Somijā. Kā pastāstīja M. Gaigals, 2004. gadā šajā valstī patērēja 411 teravatstundu enerģijas un 20% no tās saražoja, izmantojot mežā iegūtās izejvielas.
No ciršanas atliekām, kas paliek vienā hektārā izcirtuma pēc kailcirtes veikšanas, iespējams saražot vidēji 100 megavatstundu (MWh), bet no celmiem – 300 MWh enerģijas. Līdz šim mūsu mežos cirsmu atlikumi tika sadedzināti vai tāpat atstāti izmētāti pa visu cirsmu. Savukārt, ja izcirtumu attīra, iegūst sakoptu apkārtējo vidi un veicina dabiskā meža atjaunošanos. Tāpat veiksmīgi iespējams attīrīt aizaugušas grāvmalas, tādējādi radot pievilcīgāku apkārtējo vidi.
Sava apkure
Šogad LVM struktūrvienība “LVM Apaļkoksnes piegāde” plāno saražot 96 tūkstošus kubikmetru beramās šķeldas, bet nākamgad – 149 tūkstošus kubikmetru. LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs uzsver, ka pašvaldības ir nozīmīgas LVM sadarbības partneres energoapgādes jautājumos, un Latvijas Pašvaldību savienībai ir svarīga loma sadarbības attīstībā un praktiskās sadarbības koordinēšanā. LPS padomniece lauku attīstības un pagastu pašvaldību jautājumos Sniedze Sproģe atzinīgi vērtē LVM piedāvāto enerģētisko šķeldu.
Latvijā dažviet pašvaldības jau ir pārveidojušas savas katlumājas, lai varētu kurināt ar šķeldu. Taču tas prasa ieguldījumus. Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis stāsta, ka pirms vairākiem gadiem pašvaldība nolēma ņemt 41 000 latu kredītu, lai Misas ciema katlumājai nodrošinātu gāzes apkuri un sāktu sistēmas atjaunošanu.
“2000. gadā ciemā tika ierīkota gāzes piegādes sistēma un uzstādīts viens apkures katls. Vērtējot izmaksas, nācās secināt, ka tas ir dārgs kurināmais. Tāpēc tika meklētas alternatīvas un uzstādīts otrs apkures katls, kuru darbina ar koksnes atkritumiem,” saka R. Melgailis. Viņš norāda, ka kurināšana ar šķeldām maksā apmēram četras reizes mazāk nekā gāze, tādējādi iedzīvotājiem tiek nodrošināts lētāks siltums.
Plānā šķēlīte
Sniedze Sproģe piedāvā pašvaldībām īstenot publiskās partnerības projektus, kur siltumsistēmas pilnveidei tiktu investēta gan valsts, gan privātā nauda. Tādējādi būtu iespējams sakārtot daudzviet nolietojušās siltumtrases, katlumājas, kā arī siltināt mājokļus. Viņa izteica cerību, ka nākotnē Latvijas pašvaldību katlumājās ievērojami palielināsies no koksnes atliekām ražotas enerģijas īpatsvars, tādējādi nodrošinot iedzīvotājus ar lētāku un videi draudzīgu kurināmo.
Jāpauž nožēla, ka pagaidām nav pietiekama valsts atbalsta bioloģiskā kurināmā ieviešanai un attīstīšanai, kas ilgtermiņā nodrošinātu iedzīvotājus ar lētāku kurināmo. Taču ir cerība iegūt kādu artavu no Eiropas fondu piedāvātiem līdzekļiem. Lai gan šķēlīte ir plāna, tomēr tā ir noteikta summa, kas varētu papildināt pašvaldību maciņus, attīstot energoefektivitātes pasākumus, teic Sniedze Sproģe.
