Izlasot 17. janvāra «Bauskas Dzīvē» publikāciju «Durvis uz «Laimas» saldumu paradīzi Bauskā slēgtas», vēlētos iepazīstināt lasītājus ar lietas īsto būtību.
Izlasot 17. janvāra «Bauskas Dzīvē» publikāciju «Durvis uz «Laimas» saldumu paradīzi Bauskā slēgtas», vēlētos iepazīstināt lasītājus ar lietas īsto būtību.
1996. gada septembrī bijušais akciju sabiedrības (a/s) «Laima» komercdirektors Skrebeļa kungs piedāvāja man, Josifam Korenam, noslēgt nomas līgumu par veikala telpām Bauskā, Rīgas ielā 25. Viņš piedāvāja arī ēkas rekonstrukcijas projektu. A/s «Laima» vadība prasīja man noslēgt nomas līgumu par minimāliem izcenojumiem uz septiņiem gadiem. Saskaņojot ar namīpašnieci Saru Jakobsoni, kura dzīvo Izraēlā, līgums 1996. gada 1. oktobrī tika noslēgts.
Kopš 1996. gada nebija sākta ne tikai ēkas rekonstrukcija, bet arī nevienu reizi nebija veikts nepieciešamais telpu kosmētiskais remonts. 1999. gada septembrī iesniedzu prasību a/s «Laima» izpildīt līgumā noteiktās saistības. Atbildes nebija. 10. oktobrī nosūtīju vēl vienu vēstuli, kurā piedāvāju pārskatīt nomas līguma noteikumus. Pēc pusotra mēneša a/s «Laima» juriste telefoniski mani informēja, ka pieņemts lēmums līgumu pārtraukt un atbrīvot telpas no 2000. gada 1. janvāra.
Kā redzat, nekādas manas un namīpašnieces vainas nav, ka baušķenieki palikuši bez saldumiem. Vainīga «Laimas» administrācija, kura atteicās pildīt savas līgumsaistības, pat nevēlējās ar mani apspriest iespēju par līguma turpināšanu.
Namīpašniece ir ļoti kārtīgs un cienīts cilvēks Izraēlā un arī Latvijā. Es nevēlos, lai «Bauskas Dzīvē» par viņu tiktu izpausta nepatiesa informācija.
