Vai zināt, kāpēc Bauskā gatavojas aizbērt dīķi un ceļ lielveikalu daudzdzīvokļu namam pie logiem? Paši vien vainīgi, jo neesam teikuši savu vārdu, lai šajos procesos kaut ko ietekmētu.
Vai zināt, kāpēc Bauskā gatavojas aizbērt dīķi un ceļ lielveikalu daudzdzīvokļu namam pie logiem? Paši vien vainīgi, jo neesam teikuši savu vārdu, lai šajos procesos kaut ko ietekmētu. Tāpēc nav ko vaimanāt.
Tā jūnija izdevumā «Bauskas Vēstis» saka Jānis Mičulis, Bauskas Domes izpilddirektors. Viņš klāsta, ka iedzīvotāju satraukums par «Rimi» celtniecību Pionieru ielā, tāpat kā par citiem procesiem pilsētā, parasti sākoties novēloti, bet objektu publiskās apspriešanas laikā par to vispār reti kurš interesējas.
Cienot izpilddirektora kompetenci, tomēr atļaušos iebilst, ka, manuprāt, šoreiz viņš kļūdās. Nezinu, kā lielveikala būves publiskā apspriešana varēja notikt pirms ilgāka laika, kā raksta J. Mičulis, ja pat tad, kad jau betonēja pamatus, paši domnieki projektu vēl nebija redzējuši. Cik man zināms – patiesībā nav to aplūkojuši vēl joprojām.
Kolēģe, kura piedalījās Domes sēdē jūnijā, stāstīja, cik pārsteigta jutusies, klausoties deputātu sarunās. It kā no laikraksta vien viņi būtu uzzinājuši, ka veikals tiek būvēts ar autoservisu «piekabē». Taču zemes īpašnieki Domei par to bija stāstījuši maija sēdē, nevis kādā slepenā apspriedē aiz slēgtām durvīm. Kam vispār ir kāds priekšstats par šo būvi, tās izmēriem un izskatu, ja domniekiem daudz kas nav skaidrs?
Nezinu, ko šajā gadījumā varētu pārmest iedzīvotājiem. Par ko lai mēs pirms kāda laika būtu apspriedušies? Vai apelēšana pie sabiedrības sirdsapziņas nav atbildības novelšana no cilvēkiem, kuriem vēlēšanās deleģētas jeb uzticētas tiesības pārstāvēt visu un ikviena intereses, veicinot pilsētas attīstību?
Turklāt Bauskai jau ir pārdomu vērts un nebūt ne vecs piemērs. Atcerēsimies, cik vētraini, ilgi un neganti tika izteikti viedokļi pret Kalna ielas pārbūvi par lielceļu, kas pilsētu sašķēla kā klaipu. Vai tāpēc šī iela netika pārveidota tā, kā tas bija iepriekš plānots? Tāpēc man gribas salīdzināt šo tautas jeb publisko apspriešanu ar pamācību, ko kāzās vedēji lasa jaunajai sievai un vīram. Princips gluži vienkāršs – klausi vīru, bet dari, kā pati gribi.
Man nekas nav iebilstams pret to, ka manā dzimtajā pilsētā kaut kas notiek, bet nav patīkami apzināties, ka nekā vairāk par šo «kaut ko» jau arī nav. Nejūtu īstu stratēģiju pilsētas attīstībai. Ko mums dod, to ņemam, gluži kā dziesmā – «kurš pirmais atnāks, tam piederēšu…».
Nu labi, nojauks kafejnīcu «Mūsa», atjaunos veco Rātsnamu. Bet jau izskanējis viedoklis, ka Domei ar pašreizējo darbinieku skaitu ēka būs par mazu. Kas Rātsnamā atradīsies? Vai būs iemesls pie tā piestāt, meklējot, kur nogriezties no trases? Drīzāk – reizē ar lielveikala uzcelšanu Kalna ielas galā tur veidosies vizuāli un funkcionāli iederīgs pilsētas centrs un jo daudzu pieturvieta.
