Lielākā daļa Latvijas fermu neatbilst ne tikai Eiropas Savienības prasībām, bet pat kopš gada sākuma spēkā esošajiem mūsu pašu Ministru kabineta noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku vispārējām labturības prasībām.
Lielākā daļa Latvijas fermu neatbilst ne tikai Eiropas Savienības prasībām, bet pat kopš gada sākuma spēkā esošajiem mūsu pašu Ministru kabineta noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku vispārējām labturības prasībām.
Par lopiem jārūpējas vairāk nekā par cilvēkiem
Lauksaimniecības dzīvnieku vispārējās labturības prasībās norādīts, kā jātur lauksaimniecības dzīvnieki, kādām jābūt to novietnēm, kā arī dzīvnieku turētāja tiesības un pienākumi. Prasībās teikts, ka dzīvnieki jābaro un jādzirdina ar to vecumam un sugai piemērotu barību un dzeramo ūdeni, dzīvnieku kopšana jāveic cilvēkam, kam ir attiecīga prasme un profesionālas iemaņas u. tml.
Lopu kūtīs obligāti jābūt gludām grīdām, ventilācijai, apgaismojumam (cūku kūtīs jānodrošina dabiskais apgaismojums, noteikumos pat ir norādīts, cik lieliem jābūt logiem) utt.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē kāda zemniece pajokojusi, ka sen būtu laiks pieņemt arī cilvēku labturības prasības, jo ne visiem iedzīvotājiem ir iespēja mitināties siltos mājokļos, apgādātos ar ventilācijas sistēmu un signalizāciju, un paēst divas reizes dienā.
Zemnieki atzīst, ka dzīvnieku labturības prasības ir nepieciešamas. Tomēr viņi ir nesaprašanā, vai Zemkopības ministrijas speciālisti, kas izstrādāja, un valdības vīri, kuri pieņēma šīs prasības, zināja patieso situāciju, jo pašlaik tām neatbilst gandrīz neviena kūts un ferma.
ES atkāpes var nedot
Šķiet, ka pašlaik par to, ka netiek ņemta vērā Latvijas likumdošana, neviens cits, izņemot pašus lopkopējus, īpaši neuztraucas. Tomēr tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, neko tādu nevarēs atļauties.
Sarunās ar ES Latvija dzīvnieku labturības jomā prasa desmit gadu pārejas periodu. Nez kā mūsu sarunu vedēji varēs pamatot šo prasību, ja pašu nacionālā likumdošana prasa tās ievērot? Turklāt ES nebūt nevēlas piekāpties šajā jautājumā, jo uzskata – ja kādā kandidātvalstī, piemēram, Latvijā, būtu atkāpes prasībās par dzīvnieku labturību, tad tas radītu konkurences izkropļojumu. Tāpēc Eiropas Komisija prasa pierādīt pārejas perioda nepieciešamību.
Lopkopji ir uztraukušies arī par piena kvotām. «Ja šo- gad mēs varētu pārstrādei pārdot 500000 tonnu, nākamgad 600000 tonnu, tad tas arī kalpotu kā arguments sarunās ar ES par kvotas lielumu, taču izpildīt labturības prasības un reizē arī kāpināt ražošanu pašreizējā situācijā lopkopējam ir neiespējami,» secināja Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Latvija sarunās ar ES prasa 1,2 miljonus tonnu lielu piena kvotu, kaut gan 2000. gadā pārstrādei tika nodotas 400 tūkstoš tonnu.
Vairums saimnieku noteikumus nespēs izpildīt
Jau tagad var prognozēt, ka lielākā daļa pašreizējo lopu saimnieku ne minētos MK noteikumus, ne arī ES prasības izpildīt nevarēs, jo to īpašumā ir tikai divas slaucamas govis, kāda cūka, pāris vistu. Būvēt jaunu kūti divu govju dēļ neatmaksājas. Turklāt cūkas un govis pēc jaunajiem noteikumiem nevar turēt kopā vienā novietnē.
Lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti liecina, ka vidēji vienā saimniecībā Latvijā ir tikai četri pieci liellopi, no tiem divas vai trīs slaucamas govis, kā arī septiņas cūkas, piecas aitas, trīs kazas.
Gandrīz pusē (47%) saimniecību tiek turēta tikai viena slaucama govs, divas ir 28% saimniecību, trīs līdz piecas – 19%. Desmit līdz divdesmit slaucamas govis tur tikai 1,4% lopkopības saimniecību. Savukārt vismaz 50 govis ir tikai 175 saimniecībās, kas no kopējā piena lopkopības saimniecī- bu skaita nav pat viens procents.
Arī lopu novietnes ir nelielas – vidēji uz vienu govi liellopu fermās 5,4 kvadrātmetri, cūku kūtīs uz vienu cūku – 2,7. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija.
Arī akciju sabiedrības «Rīgas piensaimnieks» ģenerāldirektors Arvīds Ušča atzina, ka pāris govju īpašniekiem minēto prasību izpildīšana varētu būt par smagu, tāpēc nākotnē ar lopkopību komerciāliem mērķiem viņi vairs nevarēs nodarboties.
Bez valsts atbalsta neiztikt
Lopkopēji uzskata, ka bez valsts finansiāla atbalsta viņi šīs prasības izpildīt nevar.
«Mēs neesam pret dzīvnieku labturības prasībām. Taču, lai ieviestu visu, ko prasa noteikumi, ir nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts, piemēram, kāda speciāli šim mērķim izveidota kredītlīnija ar zemiem procentiem,» sacīja Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Viņš, būdams vidējais zemnieks, tomēr uzskata, ka arī pats ar saviem spēkiem vien atbilstoši prasībām fermu sakārtot nevarēs.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš uz šo lauksaimnieku pārmetumu atbildēja, ka vienīgajos naudas avotos – subsīdijās un SAPARD programmā – naudas ir tik, cik ir, un dabūt kaut ko no valsts ir maz cerību.
I. KĻAVIŅA, Saeimas ESIC
