Šīs nedēļas sākumā, 13. augustā, kļuva zināmi bakteriālo iedegu konstatēšanai ņemto paraugu analīžu rezultāti, ko gaidīja arī Bauskas rajona dārzu īpašnieki.
Šīs nedēļas sākumā, 13. augustā, kļuva zināmi bakteriālo iedegu konstatēšanai ņemto paraugu analīžu rezultāti, ko gaidīja arī Bauskas rajona dārzu īpašnieki.
Slimība atklāta vēl vienās lauku mājās Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā un divos augļudārzos Sidrabenes pagastā. Tā informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele.
Apseko vairāk par 300 dārzu
Bauskas rajonā paraugi ir ņemti komercdārzos, kā arī Brunavas, Dāviņu, Vecsaules, Vecumnieku, Skaistkalnes, Ceraukstes, Stelpes pagastā un Iecavas novadā. Kopumā inspektori apmeklējuši 56 dārzus, paraugi ņemti desmit aizdomīgās vietās.
Līdz vakardienai, 14. augustam, par Bauskas rajonu analīžu rezultāti vēl nebija zināmi. Zemgalē ir veikts plašākais apsekojums un VAAD inspektori bijuši vairāk nekā 300 dārzos. G. Šķupele skaidro: “Nacionālajai fitosanitārajai laboratorijai pašlaik ir milzīgs darba apjoms, jo tā Latvijā ir vienīgā, kur pārbauda paraugus un precīzi konstatē bakteriālās iedegas (Erwinia amylivora). Process ir sarežģīts, un tam vajadzīgas trīs nedēļas.”
Latvija nevar izbēgt no slimībām
Sarunās ar mūspuses jauno komercdārzu īpašniekiem “Bauskas Dzīve” uzklausīja arī viņu domas. Smaida Fišere, kura saimnieko Gailīšu pagastā, uzskata, ka līdz šim bijis par maz informācijas saistībā ar bakteriālo iedegu infekciju. Šī tēma aktualizēta tikai šajā vasarā.
Uzņēmējs Zigmārs Smeters Ceraukstes pagastā izveidoja lielāko jauno dārzu Latvijā. Šajā pavasarī viņš to pārdeva un tagad pievērsies citam biznesam. Z. Smeters atzina, ka bakteriālo iedegu parādīšanās viņu neesot pārsteigusi. Esot naivi domāt, ka no Eiropas valstīm tās nenokļūs arī līdz Latvijai. Viņaprāt, infekcijas snaudošā forma mūsu valstī ir bijusi. Kaite uzliesmojusi, ilgstoši pieturoties tai labvēlīgiem laika apstākļiem. Viņš arī pieļauj, ka infekcijas cēlonis var būt ārpus Latvijas pirkti stādi.
Uzskaita visu izzāģēto
Pagājušajā nedēļā “Bauskas Dzīve” devās uz Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta Staļģeni, kur tuvojās noslēgumam inficēto koku un krūmu iznīcināšana. VAAD Zemgales reģionālajā nodaļā precizēja, ka kopumā iznīcināti vairāk nekā 1000 infekcijas skarto koku un krūmu 65 saimniecībās, lielākā daļa – ābeles. Pārējās ir bumbieres, klintenes, cidonijas un pīlādži.
VAAD darbinieki fiksē un uzskaita visu izzāģēto, norāda koku un krūmu vecumu. Pamatojoties uz šiem datiem, aprēķinās kompensācijas no bakteriālajām iedegām cietušajiem dārzu īpašniekiem.
G. Šķupele skaidro, ka šajā gadā bakteriālajām iedegām bijuši īpaši labvēlīgi apstākļi – mitrs un silts laiks. Staļģenē kaite izplatījusies tik plaši tādēļ, ka savulaik klajā laukā būvētajā Līvānu māju ciematā iestādīts daudz augļu koku. To lielais blīvums veicinājis kaites izplatīšanos.
Jaunsvirlaukas pagasta padomē atzina, ka sākotnēji iedzīvotāji bijuši neizpratnē un smagi pārdzīvojuši koku zāģēšanu. Taču, gūstot plašāku informāciju par bakteriālajām iedegām, staļģenieki samierinājušies ar neizbēgamo. Sapratuši, ka, nozāģējot inficētos kokus un krūmus, tiek saglabāti veselie. Pašvaldība palīdzējusi organizēt slimo koku zāģēšanu un dedzināšanu.
Inficēto koku un krūmu augļi nav bīstami
Kaut arī izskanēja diskusijas par koku zāģēšanas lietderību, VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja G. Šķupele ir pārliecināta, ka Staļģenē bija nepieciešama tik radikāla rīcība. Pretējā gadījumā tiešām apkārtnē dārzkopības nākotne būtu apdraudēta. Tagad ir saglabāti koki piemājas teritorijā.
Speciāliste skaidro: “Jāzāģē tādēļ, ka slimība ir kokā iekšā, un nekas nav līdzams –, jo ātrāk to izdarīs, jo mazāka varbūtība, ka infekcija izplatīsies tālāk. Žēlot kokus, kuriem vizuāli parādās bakteriālo iedegu pazīmes, nevajadzētu. Ja koks ir inficēts, baktērija sāk savu ceļu pa koka stumbru. Iespējams arī, ka tā iekapsulējas un tad parādās slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos. Inficēto koku vai krūmu augļus var lietot pārtikā, kā arī izbarot lopiem, jo tie nav veselībai bīstami.”
Paraugus ņem tikai inspektori
VAAD četru kilometru rādiusā ap Staļģeni ir izsludinājis karantīnas zonu. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju noteikta buferzona, kurā izvērstas pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība. Vienīgais dienests, kas dod atzinumu par šo slimību, ir VAAD. Tādēļ par aizdomām jāinformē šīs iestādes inspektori, kuri noņems paraugus. Augļudārzu īpašnieki to nedrīkst darīt.
G. Šķupele piekodina, ka, iegādājoties augļu koku un krūmu stādus, pircējiem noteikti jālūdz, lai pārdevējs izsniedz augu pasi. Šis dokuments apliecina augu izcelsmi un sliktākajā gadījumā ļauj izsekot infekcijas cēlonim. Jāpievērš uzmanība potcelmu izvēlei, ļoti ieņēmīgi ir M-25 un M-9.
Izplatīs īpašas anketas
Daudz informācijas par bakteriālajām iedegām apkopojuši Latvijas Valsts augļkopības institūta (LVAI) speciālisti, arī Dr. agr. Māra Skrīvele, vadošā pētniece. Viņa, ņemot vērā vairāku ārvalstu pieredzi, uzskata, ka ražojošie koki ir jāsaglabā, ja infekcija atklāta sākumperiodā. Protams, slimība jākontrolē un jāierobežo, nogriežot bojātos dzinumus un tos sadedzinot. Tomēr tik plašā perēklī, kāds izveidojies Staļģenē, ir pieļaujama izciršana.
Latvijas Augļkopju asociācija, Latvijas Stādu audzētāju asociācija, LVAI zinātnieki, sadarbojoties ar VAAD, veiks visu veidu dārzu pārbaudi visos Latvijas reģionos. Ir sagatavotas anketas augļkopju un stādaudzētāju aptaujai, kuras izsūtīs ar Latvijas Augļkopju un Latvijas Stādu audzētāju asociāciju starpniecību. Ja dārzkopji būs atsaucīgi, aptauja ļaus maksimāli operatīvi konstatēt šo slimību un novērst tās izplatību.
Izgrieztie zari jāsadedzina
M. Skrīvele, izmantojot citu valstu pieredzi, sniedz dažus praktiskus padomus, kas jāievēro augļkopjiem: “Tā kā slimība ir ļoti bīstama un baktērijas augā pārvietojas ļoti ātri, dārzos nekavējoties sāciet bojāto auga daļu izgriešanu kopā ar 20 – 70 centimetru garu veselo auga daļu, lai aizkavētu baktēriju nokļūšanu pārējās auga daļās! Sevišķi steidzīgi tas jādara tad, ja laika apstākļi ir labvēlīgi slimības attīstībai, ja koks ir jauns un spēcīgi augošs. Turpmāk katru nedēļu pārstaigājiet dārzu, lai izgrieztu vēlāk inficētos zarus.
Nelieli, novājināti koki ar infekcijas pazīmēm, kā arī, ja stipri bojāts stumbrs vai inficēts potcelms, nekavējoties jāizrauj. Mazdārziņos ar lieliem kokiem, ar augstu, neaizsniedzamu vainagu inficētos zarus nav iespējams izgriezt, tāpēc inficētie koki jānozāģē.
Lielākus zarus izgriežot, noteikti atstājiet stumbeņus, celmiņus. Uz auga mizas esošās baktērijas šajā vaļējā brūcē apmetīsies, vēlu rudenī vai agri pavasarī celmiņus izgrieziet un sadedziniet kopā ar baktērijām. Izgrieztie zari jāsavāc un jāsadedzina.
Pagaidām nav atrastas vielas, kuras inficēto augu atveseļotu, tomēr ir vielas, kuras var aizkavēt baktēriju vairošanos, piemēram, vara preparāti. Vācijā tos iesaka lietot pumpuru plaukšanas vai peļausu stadijas laikā, izsmidzinot 1 – 2 reizes, piemēram, funguranu. Francijā vara preparātus iesaka smidzināt kopā ar mankocebu. Vara preparātu smidzinājumus dažās valstīs iesaka arī pēc zaru ar vēžveidīgām brūcēm atkārtotas izgriešanas vēlu rudenī. Tad tos var izmantot lielākās devās.
Dažādus vara preparātus Latvijā drīkst lietot, tie ir reģistrēti. Iespējams izmantot arī dzēstos kaļķus.”
***
Skaidrojums
Bakteriālo iedegu simptomi uz inficētajiem augiem:
– koki izskatās kā apdeguši vai sala bojāti, bojāto koku miza uzpūšas, plaisā un kļūst brūngansarkana;
– lapas un augļi kokos nobrūnē, strauji čokurojas un iet bojā, bet nenokrīt;
– jaunie dzinumi ar visām lapām, sākot no galotnēm, strauji nobrūnē un izliecas āķa formā;
– mitrā, siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums – eksudāts.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Kaite nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Simptomi var būt līdzīgi citu slimību simptomiem, slimību var noteikt tikai laboratoriski.
Profilaktiskie pasākumi ierobežošanai:
– iegādāties un stādīt tikai pārbaudītu Latvijā audzēto augu pavairojamo materiālu;
– ierobežot kaitēkļu un slimību izplatību dārzā;
– izvēlēties pret bakteriālajām iedegām izturīgas šķirnes;
– regulāri kopt augļu dārzus un dekoratīvos stādījumus;
– vara saturošu preparātu pielietošana profilaktiskos nolūkos pirms ziedēšanas un ziedēšanas laikā.
